Šā gada otrajā pusē inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties, to pirmdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Tiesa, viņš arī atzina, ka šogad varētu pieaugt iedzīvotāju ekonomiskā nevienlīdzība, jo daudziem ienākumi aug daudz straujāk nekā inflācija, bet citiem pārsvarā Covid-19 krīzes skartajās nozarēs ienākumi nepalielinās vai pat sarūk. Lai samazinātu šo sociālo plaisu, kas rodas ekonomiskās nevienlīdzības dēļ, valstij būtu jāsniedz atbalsts. Tam gan vairāk būtu jāizpaužas nevis kā pabalstiem, bet kā instrumentiem, kurus var izmantot ienākumu gūšanai, sacīja M. Kazāks. “Līdz ar to ir nepieciešams strādāt pie tām jau iepriekšējos gados iekavētajām lietām kā prasmju uzlabošana, lai cilvēki var nopelnīt vairāk un līdz ar to ir noturīgāki pret krīzi un cenu kāpumu, jo viņiem ienākumi tad var augt straujāk,” viņš norādīja.
Uz jautājumu, cik ilgi cenas turpinās celties, viņš atgādināja, ka neliela inflācija Eirozonā nav nekas nevēlams, bet tai vajadzētu būt 2% robežās. Pašreizējais 8-9% cenu kāpums gan esot pārāk straujš, tomēr, ņemot vērā, ka tā izcelsme skaidrojama ar ekonomikas atgūšanos no krīzes un straujo energoresursu cenu kāpumu, ir pamats domāt, ka pavasarī un vasarā inflācijas kāpuma temps mitēsies. “Līdz ar to inflācijas tempiem no pašreizējiem 8-9% vajadzētu samazināties uz krietni zemākiem cipariem gada otrajā pusē,” pauda Kazāks.
Patlaban arī neesot nav ne mazāko indikāciju, ka Latvijas ekonomikai draudētu līdzīga pārkaršana kā 2007.-2008.gadā, tomēr jebkurā gadījumā ir jāseko līdzi, vai ekonomiskais ražīgums aug pietiekami strauji un pieredzētais algu kāpums ir attaisnojams.
Uz jautājumu par šī gada ekonomikas izaugsmes prognozēm, Latvijas Bankas prezidents atbildēja, ka Covid-19 omikrona paveida izplatīšanās dēļ tā būs nepastāvīga, saraustīta, taču kopējā izaugsme prognozējama 4% apmērā, kas “nudien nav slikti”.