Puķu un dārzeņu sēklas šogad sadārdzinājušās vidēji par 10%, bet stādiem cenu pieaugums varētu būt lielāks, jo jārēķinās ar strauji pieaugošajām resursu izmaksām.
Uzņēmumā “Mārupes sēklas” skaidro, ka sēklas jau kļuvušas dārgākas vidēji par 10%. “Cena pieaugusi gan sīkpakām, gan lielākam iepakojumam,” “Latvijas Avīzei” pastāstīja “Mārupes sēklu” pārstāve Ieva Siļķe. Iepriekšējā gadā čehu izcelsmes čili piparu sēklas vairumtirdzniecībā maksāja 0,83 eiro par paciņu, tagad – jau 1,20 eiro, savukārt gurķu sēklu cena augusi no 1,37 līdz 1,53 eiro, poļu izcelsmes asteru sēklas sadārdzinājušās no 0,30 eiro pērn līdz 0,35 eiro par paciņu šogad.
Polijas sēklu piegādātāji cenu pacēluši jau pagājušā gada sākumā, līdz ar to daļai dārzeņu sēklu cena ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī. Tas attiecas uz pupiņām, ‘Nantes’ burkāniem, pelargonijām.
Ar ko piegādātāji skaidro sadārdzinājumu? Zināms vien tas, ka pats sēklu iegūšanas process kļuvis dārgāks, kā arī pieaugušas loģistikas izmaksas. “Kurzemes sēklu” valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls sarunā ar “Latvijas Avīzi” norādīja, ka iemesli ir vairāki – sadārdzinājusies degviela, augušas gāzes izmaksas, darbaspēka izmaksas un loģistikas pakalpojumi.
Vidēji par 10–20% dārgākas kļuvušas tieši hibrīdo puķu un dārzeņu šķirņu sēklas, kuru iegūšanai jāvelta vairāk resursu. Taču tieši hibrīdās šķirnes kļūst aizvien pieprasītākas, jo tās dod kvalitatīvāku iznākumu. Tās izvēlas ne tikai profesionāļi, bet arī mājsaimniecības savām vajadzībām. Tiesa, pagājušā gada karstie laikapstākļi un pandēmija ietekmējuši hibrīdo dārzeņu audzētāju tirgu, un ne visas hibrīdās šķirnes var būt pieejamas vai arī tās būs iegādājamas ierobežotos apjomos.
Profesionāļiem un dārzkopjiem entuziastiem jārēķinās, ka cenu pieaugums sagaidāms arī stādiem. SIA “Onava” vadītājs Vilnis Onkelis atzīst, ka sēklām vidējais cenu kāpums ir 5–7%, savukārt jaunstādiem kā maksimums – 3%. Sadārdzinājušies visi izejmateriāli, un reālais cenu kāpums ir lielāks, taču “Onavai” pašizmaksu ļaujot noturēt apjomi.
Saimniecības “Neslinko” vadītāja Elga Bražūne teic, ka stādi būs dārgāki. “Februārī un martā sētie stādi būs jāgaismo, taču elektrības cenas ir pieaugušas. Cik liels būs cenu kāpums stādiem, vēl nevaram pateikt.” Mēs neesam ieinteresēti cenas celt un gūt peļņu, bet jākompensē izdevumi elektrības cenas kāpuma dēļ. Vēl arī nezinām, kāds būs zemes nodoklis,” skaidro Elga Bražūne.
Arī Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš aptaujājis kolēģus un zina teikt, ka cenu kāpums ir tikai atsevišķām pozīcijām 5–10% ietvaros. Jārēķinās, ka vienmēr augstāks līmenis ir jaunākām šķirnēm un unikālākiem augiem, taču tas laika gaitā sarūk līdz standarta pašizmaksai. Masu produkcijai cenas pašlaik nedaudz koriģējas uz augšu ražošanas izmaksu pieauguma dēļ.
Bažas raisa straujais inflācijas kāpums, ko neviens nav paredzējis. “Šobrīd ir lielas bažas, ka cenas kāps spēcīgāk, nekā šobrīd liekas. Mums sezona sākas martā, un, visticamāk, jau februārī dārzkopji izšķirsies par cenu korekciju, balstoties uz valsts ekonomikā notiekošo,” laikrakstam uzsvēris Andrejs Vītoliņš.