Pienrūpnieki aicina samazināt PVN likmi piena produktiem līdz 5 % un sniegt finansiālu atbalstu nozarei.
Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā, šī gada pirmajos trīs mēnešos dramatiski pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa par 15% šajā periodā, tās joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cena un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecīgi, kas nozīmē, ka piena ražotāji un pārstrādātāji turpina strādāt katru mēnesi arvien lielākiem “mīnusiem”.
Ceturtdien notikušajā Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri bija vienprātīgi, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi.
“Savā un piena ražotāju vārdā saku atklāti – pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi. Turpmāk saredzam tikai divus scenārijus. Vai nu paaugstinām piena produktu cenas tiktāl, lai segtu visas izmaksas, proti, pārliekam visu izmaksu nastu uz patērētāju, riskējot ar būtisku patēriņa samazinājumu un pārslēgšanos uz importa produktiem. Vai arī, samazinot valsts daļu PVN likmes veidā, solidāri sadalām izmaksu nastu uz pilnīgi visiem dalībniekiem – piena ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju, valsti un patērētāju. Mēs atstājam šo lēmumu Finanšu ministra Jāņa Reira ziņā – būt Latvijā piena nozarei vai nē,” komentē LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Lai nozare varētu izdzīvot bez atbalsta, vienam litram piena būtu jāmaksā vidēji 1,87 eiro, kas tagad ir 1,29 eiro.
Latvijā svaigpiena iepirkuma cena februārī sasniedza 44% pieaugumu pret to pašu periodu 2021.gadā un tas bija straujākais svaigpiena iepirkuma cenas pieaugums ES. Lai arī vidējās svaigpiena cenas kāpušas par 21% un piena pārstrādes izmaksas kāpušas par 15% šī gada pirmajos trīs mēnešos, tās tikai daļēji atspoguļojušās produktu plaukta cenās, pārstrādātājiem baidoties no krasā patēriņa krituma un pārslēgšanās uz lētākiem importa produktiem.
“Ja iepriekš virzījām PVN likmes samazināšanu kā konkurētspējas veicinošu risinājumu, tad šobrīd esam situācijā, kad tas ir pēdējais salmiņš. Īpaši tad, kad jau pērn decembrī lūdzām Ministru Kabinetam finansiālu atbalstu, bet joprojām neesam saņēmuši pat atbildi. Mēs esam gatavi sadarbībai ar Ministru Prezidentu un Finanšu ministru, esam gatavi skaidrot un pamatot mūsu skaudro situāciju un patēriņa prognozes, tikai mums vajadzīgi sarunu biedri un dzirdīgas ausis,” piebilda Jānis Šolks.
Piena ražošanu un pārstrādi būtiski ietekmē vēl vairākas izmaksas, kas Latvijā vidēji kāpušas – lopbarībai – par 66%, energo resursiem par 75%, minerālmēsliem par 150%, transportam un loģistikai par 33%, kā arī darbaspēkam par 22% salīdzinot 2022.gada 1.ceturkšņa cenas ar to pašu periodu pērn.
Neko nedarot, sagaidīsim tikpat strauju Latvijas piena nozares krahu kā izmaksu kāpumu, kas nozīmēs atsevišķu zemnieku saimniecību un vietējo piena pārstrādes uzņēmumu likvidāciju.
LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.
Piensaimnieki aicina valdību nekavējoši samazināt PVN likmi no 21% uz 5% piena produktiem. LPCS arī atbalsta Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) šī gada 24.marta konferences rezolūcijas prasību samazināto PVN likmi attiecināt paplašinātam Latvijā raksturīgo produktu sarakstam, proti, pienam, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām, zivīm, lopbarībai, minerālmēsliem un veterinārmedicīnas zālēm;
Tāpat LPCS aicina nodrošināt reālu finansiālu atbalstu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem “Covid-19” pandēmijas izraisītās krīzes radīto zaudējumu daļējai kompensēšanai par 2021.gada decembri un 2022.gada pirmajiem trim mēnešiem vismaz 10 miljonu EUR apmērā. Šāds atbalsts nodrošinātu vidēji 56 eiro kompensāciju par katru pārstrādāto piena tonnu minētajā periodā.
“Līdzīgā situācijā kā piena nozare – ārkārtas situācijā – ir arī citas pārtikas nozares, attiecīgi jārīkojas ātri. Ņemot vērā ekstremālos apstākļus valstī ir jānosaka maksimālā uzcenojuma līmenis tirdzniecībā pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.Tādi piemēri ir arī Eiropas valstīs. Ja gaidīsim 1.jūniju, sagaidīsim uzņēmumu darbības apstāšanos. Tas ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks lēmums. Atgādinām, ka, tuvojoties vēlēšanām, tā partija, kas iestāsies par PVN samazināšanu – tā var uzvarēt, Jo cilvēkiem tas ir vitāli svarīgi, jo pirktspēja jau šobrīd ir neiedomājami zema,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Situācija ir smaga. Nozares uzņēmumi šobrīd cīnās par savas darbības nodrošināšanu, jo nespēj tik ātri amortizēt pieaugošās izmaksas pārdošanas cenās un vienlaikus vēl spēt celt algas. Pastāv dažādas prognozes, bet mūsu profesionāļu aprindās aplēses ir par 50-100% pārtikas cenu pieaugumu salīdzinot ar pagājušā gada rudeni. Tas, ka uzņēmumi šo izmaksu pieaugumu iecenos produktos, tas ir neizbēgami, plauktā tas parādās apmēram 6 mēnešu periodā. Tātad uz rudeni būs papildu produktu cenu pieaugums, ko šobrīd daļēji varētu slāpēt PVN likmes samazināšana pamatproduktu grozam. Saglabāt darbību nozarei nozīmēs pieņemt grūtus lēmumus, bet tiem jābūt ātriem, nekavējošiem. Šobrīd PVN samazināšana pamatproduktiem varētu būt sociāls risinājums, kas ļautu pircējiem atļauties pārtiku. Tādēļ likumdevējus aicinām pieņemt lēmumu par likmes samazināšanu uz laiku, bet pircējiem atgādinām – netērējiet naudu niekiem vasarā, jo rudenī jums to vajadzēs pārtikas un energo resursu iegādei” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.