Latvija no alus darītāju valsts desmit gados kļuvusi par pārliecinošu alus importētāju un augošu degvīna patērētāju. Toties pieaudzis alus darītavu skaits.
Kopējais alus patēriņš Latvijā desmit gados ir samazinājies 19%, tajā pašā laikā stiprā alkohola patēriņš Latvijā desmit gadu laikā ir pieaudzis par 14%. Pircēji Latvijā retāk izvēlas alu, bet biežāk stipro alkoholu, kur populārākais stiprais alkohols Latvijā ir degvīns.
“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis secina, ka nepārdomāta, tuvredzīga, populistiska nodokļu un akcīzes politika ir veicinājusi stiprā alkohola patēriņu un alus importu Latvijā. Tuvākā gadā, turpinoties samazinoties iedzīvotāju reālai pirktspējai, šī tendence, visticamāk, kļūs vēl izteiktāka.
Pēdējo desmit gadu laikā alus brūvēšanas apjomi Latvijā ir samazinājušies gandrīz divas reizes. Ja 2011.gadā, Latvijā tika saražoti 147,2 miljoni litru alus, tad 2021.gadā tie bija vien 77,2 miljoni litru. Turklāt vairākas alus darītavas, to skaitā “Aldaris” un “Cido grupa” alus ražošanu ir pārcēlušas uz Lietuvu un Igauniju.
Pērn jau daudz vairāk nekā puse jeb 67,45% Latvijā pārdotā alus tiek importēts ar latviskiem nosaukumiem, bet uz etiķetes maziem burtiem rakstīts nevis “ražotājs”, bet “importētājs”.
“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.
A. Ruņģis uzdod jautājumu politikas plānotājiem – kāpēc nozare ar ļoti senām tradīcijām, speciālistiem, iekārtām, uzņēmumiem, investoriem desmit gadu laikā ir samazinājusies turpat uz pusi un lieli ārvalstu investori savu alus ražošanu pārcēluši no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, jo spēj piedāvāt izdevīgākus alus ražošanas attīstībai.
Tomēr pozitīvi esot tas, ka mazajās alus darītavās pēdējo desmit gadu laikā brūvētā alus apjoms ir audzis par 17% – ja 2011.gadā tie bija 16 miljoni litru, tad 2021. gadā tie jau bija 19 miljoni litru. Audzis arī alus darītavu skaits – ja 2011. gadā Latvijā bija 20 alus darītavas, tad šobrīd jau ir 60 un pieaugums noticis tieši uz mazo rēķina.
A. Ruņģis iesaka politiķiem iepazīties ar alus nozari Vācijā un Beļģijā, kas esot teicami piemēri, cik lielu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai var nest šo valstu nacionālais dzēriens alus un ar to saistītās nozares un kādi politiskie lēmumi veicina alus nozares attīstību. Piemēram, akcīzes nodoklis Beļģijā alum ir četras reizes zemāks nekā Latvijā un valsts ir skaidri pateikusi, ka viņu nacionālais dzēriens ir alus. Savukārt Vācijā alus akcīze ir desmit reizes zemāka nekā Latvijā, tādēļ Vācijā alus ir lētāks nekā Latvijā.