Prognozes par ražu apgriezušās ar kājām gaisā, jo vairāku apstākļu dēļ tie lauki, kuros pavasarī rādījās liels ražas potenciāls, kulšanas laikā daudziem saimniekiem radīja vilšanos, savukārt tie kultūraugi, kurus parasti audzē mazākos apjomos, uzrādījuši negaidīti labus rezultātus.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka rapšu raža vidēji ir tikai divas līdz trīs tonnas no hektāra, turklāt nav novērotas arī būtiskas atšķirības starp dažādām šķirnēm. Zemo ražu varot skaidrot ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kopumu: pavasarī, atsākoties veģetācijai, bija krasas temperatūras maiņas no -5 grādiem naktī līdz +10 grādiem. Lielākajā daļā lauku bija neredzēti liels smecernieku blīvums, kas nodarīja lielu kaitējumu rapšu stublājiem, kā arī sējumus pabojāja pāksteņu pangodiņi. Rapšu ziedēšanas sākumā bija izteikti salnas bojājumi, ražu negatīvi ietekmēja arī karstuma vilnis jūnija beigās un rapšu kvalitāte un eļļas saturs pa reģioniem ir ļoti mainīgs.
“Labi kopti ziemas kvieši ienācās ap 6 t/ha, kaut gan prognozes sākotnēji lika domāt, ka raža varētu būt vismaz 7 t/ha. Gandrīz trešdaļa graudu ir lopbarība, jo tiem bija pazemināta tilpummasa. Arī vasaras kvieši nobira sliktāk, nekā bija plānots – sākumā izskatījās, ka būs 6 t/ha, bet nokūla tikai vidēji ap 4,5 t/ha,” skaidro Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Auzu raža šogad bijusi negaidīti laba. Piemēram, Vidzemes pusē šogad raža bija 6,5 t/ha, bet pērn tikai 3,2 t/ha. Arī vasaras mieži šogad uzrādījuši labus rezultātus – ap 5-6 t/ha, bet pērn raža bija aptuveni 3 t/ha.
Biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Šobrīd vairākām saimniecībām vēl jānokuļ pupas, kurām vajadzēja laiku nogatavoties un nožūt pēc lietavām, savukārt Vidzemē vēl kuļami griķu lauki.
Saimnieki ir uzsākuši kartupeļu vākšanu – atkarībā no stādīšanas termiņa un nokrišņu daudzuma raža pa reģioniem atšķiras, bet vidēji tās ir ap 22 t/ha. Saimnieki norāda, ka kolorado vaboļu postījumi šogad ir lielāki nekā iepriekš, kā arī brīdina – ja nebūs efektīvu veidu kā ar tām cīnīties, tad nākamgad kolorado vaboles būs vēl lielāka problēma. Par spīti tam, kartupeļu audzētājiem šis gads izskatās labs, jo laikapstākļi kartupeļiem šogad bija draudzīgāki un cena pašlaik vēl ir laba.
Šobrīd tiek sēti ziemāji. Provizoriski ziemas rapšu sējumu platības būs mazākas nekā pērn, jo rapša sēja aizkavējās nenovākto graudaugu platību dēļ, turklāt saimnieki atzīst, ka samazinājuši pamatmēslojuma apjomu.
Pašlaik valda milzīga neziņa par izejvielu pieejamību un cenām, skaidro M. Dzelzkalēja-Burmistre. Šobrīd ir pieejama informācija, ka lielākie minerālmēslu (MM) un augu aizsardzības līdzekļu (AAL) ražotāji runā par iespējamu deficītu, jo AAL un MM ražošanā ir nepieciešama gāze, par kuras pieejamību pagaidām nav nekādu garantiju, nemaz nerunājot par tās cenu. Sākoties rudens apkures sezonai, gāzes cena kāps, un līdz ar to lauksaimniekiem nepieciešamo MM un AAL cena arī kāps.
Notiekošais noteikti atstās iespaidu uz lauksaimniecību, jo nebūs iespējams iegādāties nepieciešamo mēslojuma daudzumu labas ražas izaudzēšanai. Šāds lēmums var samazināt potenciālu saražot lielus apjomus, un tas var novest pie pārtikas iztrūkuma un ļoti augstām cenām.
Biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Kā norāda vācu AAL ražošanas kompānijas, tad gāzes rēķini otrajā ceturksnī palielinājās par 800 milj. eiro, līdz ar to izmaksu kāpums tiks segts ar produkcijas sadārdzinājumu, turpretī cita MM ražotāju kompānija informē, ka samazina ražošanas apjomos, jo gāzes cena ir pieckāršojusies, salīdzinot ar cenu pirms gada.
Taču graudu un rapšu tirgus cenas ir krietni samazinājušās kopš laika, kad Krievija uzsāka uzbrukumu Ukrainai. “Katrs notikums Ukrainā rada milzīgas cenu svārstības graudu tirgos, tāpēc ir liela neziņa par to, kad un par kādu cenu pārdot produkciju. Nav ne jausmas, cik maksās ražošanai nepieciešamās izejvielas nākamgad. Šobrīd lauksaimniekiem atliek vien cerēt uz kaut kādu cenu stabilizēšanos,” skaidro “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece.