Lauksaimnieki gatavi gan boikotēt veikalus, gan izliet piena cisternas pie valdības mājas durvīm, lai beidzot krīzē nonākusī piena nozare valdības mājā tiktu sadzirdēta.
Ja piepildīsies sliktākās progozes marta mēnesī, un piena cena pietuvosies kritiskās cenas 25 centi/litrā līmenim, Latvijas piena ražotāji ir gatavi īstenot plašus protestus, ceturtdien paziņojis Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
K. Melnis norāda, ka daļa nozares iznīks, ja situācija netiks uzlabota valstiskā līmenī. Ja uzņēmums strādā ar lieliem zaudējumiem, tas ilgi pastāvēt nevar un jāver ciet. Pašlaik grūtības skar nevis vienu saimniecību vai uzņēmumu, bet veselu nozari. Saimnieki būšot spiesti pieņemt lēmumu likvidēt ganāmpulkus.
“Mums kā nozares pārstāvjiem, kas gadu desmitus un jau vairākās paaudzēs strādā piena nozarē, ir grūti noskatīties uz notiekošo un atbildēt uz piensaimnieku jautājumiem par to, kāda izskatās nozares nākotne? Apzinoties, ka gadījumā, ja piepildīsies sliktākais scenārijs ar piena cenas kritumu līdz 25 centiem litrā un zemāk – diemžēl neko cerīgu atbildēt mēs nevaram.”
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Melnis.
Nozares krīze un apdraudējums esot ļoti nopietns, cilvēki nevēlas iekļūt parādu jūrā, bet gan laicīgi izvairīties no apjomīgiem zaudējumiem. Taču kopskatā tas ir zaudējums visai nozarei un valstij kopumā, ja šāda prognožu piepildīšanās tiks pieļauta.
Krīzes situācija piena nozarē jau ir briedusi vairākus gadus. Sākot no valstiska līmeņa nozarei nepieciešamo stratēģisko dokumentu un plānu neesamības, līdz pat veikalnieku nelokāmajam un bieži vien pārmērīgajam produkta uzcenojumam, norāda asociācijā.
“Mums ir jāņem vērā, ka šobrīd Latvijas piena ražotāji, zemnieki ir nonākuši jau atkārtotā zem nulles punktā, kad piens ir jāpārdod zem pašizmaksas un lietuvieši cilvēkiem to pat dāvā bez maksas. Situācijas nelīdzsvarotība ilgākā laika periodā norādā uz to, ka mums ir nepieciešamas korekcijas un piensaimniecības redzējums ilgtermiņā, Latvijas, Baltijas un Eiropas mērogā.”
Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas priekšēdētājs Jānis Grasbergs.
Lauksaimnieki uzskata, ka nepieciešama godīga tirgus politika, kas paredz, ka visi šīs ķēdes dalībnieki saņem adekvātu samaksu par padarīto.
“Visi posmi ir vienlīdz svarīgi – veikali, pārstrāde, zemnieks. Bet visbiežāk, arī šoreiz – zemnieks nesaņem adekvātu samaksu par saražoto pienu. Pēc 20 gadiem Eiropas Savienībā mums būtu jābūt spējīgiem rast risinājumu cenas ekvivalentam ar Eiropas vidējo cenu. Turklāt vadoties pēc brīvā tirgus jārod efektīvi risinājumi kā mēs varam panākt konkurētspējīgu cenu Latvijas produktam ar Lietuvas un Polijas produktu. Mums ir vajadzīgi tūlītēji risinājumi kā arī jāstrādā pie ilgtermiņa stratēģijas šādos, ar nacionālo drošību saistītos jautājumos,” pauda Jānis Grasbergs.
Arī biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka uzskata, ka valdībai jāsakārto piena tirgus regulējums, izskaužot negodīgas tirdzniecības prakses gadījumus, nosakot, ka 40 – 50% no veikala plaukta cenas nonāk zemniekam, primārajam ražotājam, bet pārējo summu dala pārstrāde un tirgotājs.
Asociācijā norāda, ka Latvijā un Lietuvā piena cena 2023.gada janvārī nokritās līdz aptuveni 40 centiem litrā, kamēr Polijā piensaimnieki saņēma gandrīz 60 centus litrā. Lietuvā zemnieki jau sarīkoši protestus, iebilstot pret zemajām piena iepirkuma cenām. Tikmēr Lietuvas valdība paudusi gatavību sniegt atbalstu Lietuvas piena nozarei krīzes pārvarēšanai.