Pērn Latvijā ievākti 3,244 miljoni tonnu graudaugu. To kopraža pieaugusi par 8,3% jeb 249,1 tūkstoti tonnu, salīdzinot ar 2021.gadu, liecina provizoriskie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai arī graudaugu ražību no viena hektāra ietekmēja ilgstošais karstums un sausums, tā palielinājās no 38,6 centneriem 2021.gadā līdz 41,6 centneriem 2022.gadā.
Lai gan vasarāju graudaugu sējumu platība 2022.gadā samazinājās par 8,6 %, to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 5,1 centneru. Kopumā vasarāju graudaugu kopraža palielinājās par 80,3 tūkstošiem tonnu jeb 12%.
Ziemāju graudaugu kopraža 2022.gadā sasniedza 2,492 miljonus tonnu, to vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties vien par 0,6 centneriem. Ziemas kvieši veidoja 69% no visas graudu kopražas. Pieaugot ziemas kviešu platībām, to kopraža sasniegusi 2,24 miljonus tonnu, kas ir par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Ar graudaugiem 2022.gadā bija apsēts 780,1 tūkstotis hektāru, kas ir par 3,7 tūkstošiem hektāru jeb 0,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecības vēsturē.
Pērn kopumā iepirkti 2,8 miljoni tonnu graudu, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā graudu vidējā iepirkuma cena palielinājās no 196,84 eiro par tonnu 2021.gadā līdz 278,19 eiro 2022.gadā.
2022.gadā rapša sējumu platība sasniegusi 160,3 tūkstošus hektāru, kas ir par 13,4 tūkstošiem hektāru jeb 9,2% vairāk nekā 2021.gadā un šī bija lielākā rapša sējumu platība Latvijas vēsturē.
Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē rapša sēklu ievākums gan bijis par 16,5% mazāks nekā gadu iepriekš un pērn bijusi arī zemākā vidējā ražība no viena hektāra – 22,1 centners.
Ziemas rapša sējumi pērn aizņēma 86,9% no visas rapšu platības un 2022.gadā tie pieauguši par 5,4%.
Jāatgādina, ka 2020. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 miljoni tonnu.