“Meža apsaimniekošanā ir svarīgi savu pieredzi apvienot ar jomas ekspertu un zinātnieku atziņām. Ja mēs to izdarīsim, mēs iegūsim ļoti labu rezultātu,” stāsta mežsaimnieks Juris Mālakalns, kurš nule kā saņēmis konkursa “Sakoptākais mežs” nomināciju “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.
Juris Mālakalns ar mežsaimniecību nodarbojas 28 gadus un Madonas novadā apsaimnieko vairāk nekā 500 ha meža. Savu pirmo īpašumu viņš iegādājās laikā, kad Latvijā notika zemes reforma un tajā pašā gadā viņš iegādājies arī nākamo īpašumu.
Mežsaimnieks uzsver, ka pašā apsaimniekošanas sākumā ir jāpieņem lēmums – kā es konkrētajā mežā vēlos saimniekot. Kad tas ir pieņemts, jāveic viss nepieciešamais darbību kopums, lai mežu izaudzētu kvalitatīvu. “Varu minēt divus iespējamos darbības scenārijus. Ja mežā, kuru iegādājamies, ir nocirsta kailcirte, ir jāizdomā – es to atjaunošu mākslīgi, vai platība atjaunosies dabiski. Lai arī kuru no atjaunošanas veidiem mēs izvēlētos, veicot secīgos darbus noteiktajā laikā un kvalitātē mežs būs sakopts,” norāda mežsaimnieks.
Gluži kā ikviens, arī Juris Mālakalns savā ikdienas darbā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, to skaitā egļu astoņzobu mizgrauzi, kas reģionā ir ļoti aktīvs, un pārnadžu blīvumu. Lai jaunaudzes ik gadu aizsargātu no pārnadžu bojājumiem, nepieciešama to ikgadēja apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem
“Pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski uzlabojusies informācijas pieejamība. Šobrīd gan Latvijas Valsts meži, gan Latvijas meža īpašnieku biedrība, gan lielākie mežu apsaimniekotāji veido izglītojošus un informējošus materiālus, kas var palīdzēt ikdienas darbā. Turklāt šī informācija ir plaši pieejama gan latviešu, gan citās valodās.”
Mežsaimnieks Juris Mālakalns.
Mežsaimnieks arī uzsver nepieciešamību Latvijas mežsaimniecībā vairāk sākt izmantot jaunās tehnoloģijas, kas mazinātu darbaspēka trūkumu un pakalpojumu cenu pieaugumu. Vienlaikus viņš pozitīvi vērtē mūsdienās pieejamo informāciju par kvalitatīvu meža apsaimniekošanu.
Iegūtais tituls Jurim esot liels pagodinājums, un saņemot balvu, sajūtas bijušas kā medniekam, kurš pirmo reizi devies briežu medībās, – sirds no pacilājuma sajūtas sitas pietiekami strauji. Turklāt saimnieks nenoliedz, ka tituls nozīmē lielāku atbildību popularizēt mežsaimniecības nozari, un dalīties ar citiem savā pieredzē, lai arī turpmāk Latvijā varam runāt par koptiem un kvalitatīvi apsaimniekotiem mežiem.
“Dalība konkursā mani motivē darboties tālāk, jo zinu, ka tā varu iedvesmot arī citus. Protams, ka vēlmi darboties mežā un vislielāko prieku sagādā rezultāts, ko redzi pēc 10 vai 20 gadiem. Ja sākotnēji sāku saimniekot nosacīti tukšā vietā, tad tagad redzu, ko esmu ieguvis, redzu pirmos darba augļus. Tas ļoti motivē. Zeme ir ražošanas resurss. Mēs varam saimniekot apdomāti un kvalitatīvi, un līdz ar to nākamajām paaudzēm – bērniem un mazbērniem, nodot kvalitatīvu kapitālu,” stāsta mežsaimnieks.
Juris uzskata, ka mežsaimniecība ir Latvijas tautsaimniecības mugurkauls, kas rada lielu pievienoto vērtību gan valsts ekonomikai, gan cilvēkiem. Arī rekreācijas iespēju ziņā. “Mums ir svarīgi turpmākos gadus sabalansēt intereses – saimnieciskās, ekonomiskās un vides. Katram jāpatur prātā, ka meža īpašnieks nav ienaidnieks dabai un viņš nedarīs neko sliktu. Ir jāatceras, ka īpašnieks ir saimnieks savā zemē.”