Lai pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas pļavu biodaudzveidības saglabāšanai, biedrība “Zemnieku saeima” sadarbībā ar biedrību “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” uzsākusi jaunu kampaņu “Izglāb pļavu”.
Biedrība vērš uzmanību, ka Latvijā katru gadu samazinās to dzīvnieku skaits, kas ganās pļavās, tāpēc samazinās dabīgo pļavu platības un to biodaudzveidība. Pļavām visveselīgākā būtu tieši ganīšana, kam vispiemērotākie ir gaļas liellopi. Lai saimnieki turētu zālēdājus, nepieciešams stabils tirgus, ko nodrošina patērētāju pieprasījums pēc liellopu gaļas produktiem.
Lai veicinātu pļavu saglabāšanu un biodaudzveidības palielināšanos, biedrība aicina iedzīvotājus savā ēdienkartē iekļaut Latvijā audzētu liellopu gaļu, kuras patēriņš pagaidām ir niecīgs un tāpēc nemotivē lauksaimniekus pievērsties zālēdāju turēšanai.
“Zemnieku saeimas” lopkopības eksperts un “Gaļas liellopu audzētāju biedrība” valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis skaidro, ka ilggadīgo zālāju platības Latvijā ir ap 500 000 ha, no kurām vairāk nekā 44 000 ha aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji, bet apmēram 200 000 ha netiek ganīts neviens liellops, aita vai cits zālēdājs.
Gaļas liellopus Latvijā sāka audzēt 90-to gadu vidū, un viņi sevi veiksmīgi ir pierādījuši kā aizaugušu pļavu apsaimniekotāji un biodaudzveidības nodrošinātāji. Lai gan gaļas liellopu nozare ir eksportējoša nozare, arvien vairāk saimnieku iedzīvotājiem piedāvā savā saimniecībā izaudzētu liellopu gaļu, tādēļ biedrība iedzīvotājus to iekļaut savā ēdienkartē, tādējādi palīdzot pļavai ziedēt.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka dabiskie zālāji – pļavas un ganības – ir biotopi, kuru pastāvēšanas nosacījums ir pļaušana vai ganīšana, un tie, atšķirībā no kultivētiem zālājiem, ir bioloģiski ļoti daudzveidīgi. Dabiskie zālāji ir no cilvēka saimnieciskās darbības atkarīgi biotopi.
No visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes bioloģiski vērtīgi zālāji jeb dabiskās pļavas aizņem vien 3,4%, un to saglabāšana ir svarīga visā valsts teritorijā, ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās. Viens no labākajiem veidiem, kā atjaunot un apsaimniekot dabiskās pļavas, ir ekstensīva noganīšana un regulāra pļaušana un zāles vai siena novākšana. Iegādājoties un patērējot produktus, kas iegūti, apsaimniekojot dabisko pļavu, tiek atbalstīta pļavu noganīšana un apsaimniekošana, līdz ar to arī saglabāšana, skaidro Gita Strode.