Kopš 2019. gada darījumu skaits un kopsumma ar meža zemēm pakāpeniski pieaug, vēsta “Latio”.
Kopsumma darījumos ar zemēm pēdējos divos gados bijusi aptuveni 460 miljoni eiro gadā.
Meža īpašumu darījumu kopsumma pieaugusi par 26% jeb 17 miljoniem eiro, lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) – par 5% jeb 12 miljoniem eiro, tikmēr gandrīz par piektdaļu ir samazinājusies darījumu kopsumma apbūves zemēm, pagājušajā gadā sarūkot par 19% jeb 29 miljoniem eiro.
Meža zemēm darījumu kopsumma 2006.gadā bija 52 miljoni eiro, 2009.gadā – 22 miljoni eiro, bet pērn – 83 miljoni eiro.
Salīdzinot reģistrēto darījumu apjomu ar zemes īpašumiem kopš 2006.gada, “Latio” eksperti secina, ka kopš 2009.gada darījumu kopsummas ar apbūves zemēm pakāpeniski samazinājušās, savukārt ar LIZ pieaugušas 2,6 reizes. Kopš 2009.gada visvairāk pieaugušas darījumu kopsummas ar meža zemēm – no 22 miljoniem eiro krīzes zenītā 2009.gadā līdz 83 miljoniem eiro 2022. gadā.
Lai arī meža zemju cenas būtiski pieaugušas, procentuāli pērn darījumi ar meža zemēm veidoja vien 18% no kopsummas darījumos ar zemēm. Līderos joprojām bija lauksaimniecības zemes – 54% no kopsummas, kamēr apbūves zemju īpatsvars bija nepilni 28%.
Neskatoties uz to, mežu zemes ir vienīgais no trim segmentiem, kura darījumu kopsummas 2022.gadā spējušas pārsniegt 2006.gada līmeni, saka “Latio” pārstāvji.
Vidējā viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cena šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gadu augusi par 33%, bet adekvāta vidējā LIZ nomas maksa gadā Latvijā maijā bija 165 eiro par hektāru. Jāatgādina, ka 2023.gada aprīlī šī cena bija 183 eiro par hektāru, martā – 183 eiro par hektāru, februārī – 183 eiro par hektāru, janvārī – 178 eiro par hektāru.
Augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā maijā bija 330 eiro par hektāru, kas nav mainījusies kopš janvāra.
Vidējā summa, ko meža īpašumu pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, maijā bija 65%, bet 60% pārdevēji pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.
Jāpiebilst, ka Rīgas apkārtne piedzīvojusi lielākās pārmaiņas. Tā 2006.gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 56% no visiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumiem naudas izteiksmē, kamēr pērn tā bija vien desmitā daļa. Līdzīga situācija bija arī darījumos ar meža zemēm, kur īpatsvars samazinājies no 45% 2006.gadā līdz 8% pērn.
“Latio” skaidro, ka līdz 2008.gadam liela daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes Rīgas reģionā tika iegādātas tieši apbūves vajadzībām. Šobrīd būtiskāko darījumu kopsummas daļu ieņem Vidzeme – pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes darījumos tie bija 29% jeb 72,8 miljoni eiro, bet darījumos ar meža zemēm – 35% jeb 28,9 miljoni eiro.