Pavasara salnas, kas vietām sasniedza pat sala apmērus, un tām sekojošais sausums maijā un jūnijā būtiski samazinājis graudu un rapšu ražu visā valstī, vēsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji.
LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants Andris Skudra stāsta, ka arī aizvadītās sezonas laikapstākļi būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu, tā Vidzemē un Latgalē uz nesasalušas augsnes uzkritušais sniegs noturējās gandrīz divus mēnešus, kā rezultātā ziemāji izsuta un izretojās.
Lielākā daļa lauksaimnieku tos pārsējuši ar vasarājiem, daļa nepārsēja un sējumi bija reti. Izretotajos ziemāju sējumos pēc mitruma atjaunošanās vasaras otrā pusē sadīga nezāles, kas apgrūtināja ražas novākšanu.
Taču smagākās augsnēs Zemgalē graudaugi labi saceroja, veidojot biezākus sējumus, kas veicināja sausuma izturību un nodrošināja augstākas ražas nekā pārējos Latvijas reģionos.
Ja pērn ziemas kviešu ražība bija vidēji 4,9 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 4,2 tonnas no hektāra, vēsta LLKC.
Ziemāju sējumu platības šogad saruka – ja pērn tika apsēti 511,8 tūkstoši hektāru, tad šogad – 503,5 tūkstoši hektāru. Savukārt vasarāju platības pārsēto platību dēļ palielinājās no 268,3 tūkstošiem hektāriem pērn uz 285,7 tūkstošiem hektāru šogad.
Laikus sētie vasarāji saceroja labi, bet sausuma ietekmē neattīstīja produktīvos stiebrus. Savukārt uzlabojoties mitruma apstākļiem, vasaras otrā pusē vasarāju izveidotie stiebri sāka ataugt un veidoja ziedkopas, kurās graudi nepaspēj izveidoties, tādējādi apgrūtinot novākšanu un kvalitatīvas ražas ieguvi. Tikmēr vēlāk sētie vasarāji sausuma ietekmē neceroja, veidojot maz produktīvo stiebru un īsas vārpas, ievērojami samazinot graudu ražu.
LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultante Ilze Skudra.
Ilze Skudra piebilst, ka Kurzemē un Vidzemē sējumi ir ļoti atšķirīgi, tostarp ražas līmeni ietekmēja ne tikai sējas laiks, bet arī šķirne un lauka novietojums. Vasaras kviešiem raža svārstījusies no 1,5 līdz 3,5 tonnām no hektāra.
Graudaugiem kopumā graudu kvalitāte esot laba, jo mitruma nodrošinājums vasaras otrajā pusē bija optimāls rupju graudu veidošanai.
LLKC Preiļu augkopības konsultante Inese Magdalenoka informē, ka Latgalē daļu auzu ražas lauksaimnieki salika skābbarībā, lai nodrošinātu lopbarību. Arī bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nav augstas – no 1,2 līdz 1,8 tonnām no hektāra. Savukārt griķiem, kas sēti agrāk un mālainākos laukos, sausuma ietekmē raža bija zemāka nekā vēlāk sētajiem.
Tieši griķiem varētu būt problemātiski iegūt kvalitatīvu vasarāju sēklas materiālu, jo tika kulti atzalaini vasarāji, kur daļa vēl bija piengatavībā.
Ja 2022.gadā vasaras rapša ražība bija 1,57 tonnas no hektāra, tad šogad tā samazinājusies un iegūtas 1,42 tonnas no hektāra. Tostarp arī sējplatības samazinājušās no 21 tūkstošiem hektāru pērn uz 10.1 tūkstoti hektāru šogad.
LLKC arī norāda, ka kartupeļiem mitrums bumbuļu veidošanās laikā nodrošināja lielus bumbuļus un viesa cerības uz augstu ražu, bet veicināja arī puvju izplatību, kā rezultātā varētu būt problēmas ar ražas uzglabāšanu. Šogad Latvijā kartupeļus audzēja 7500 hektāros, salīdzinot ar 2022.gadu, kad kartupeļu platība bija 14,9 tūkstoši hektāru. Neraugoties uz to, ka būtiski samazinājusies kartupeļu kopplatība, raža padevusies laba – 26,6 tonnas no hektāra, salīdzinot ar 2022.gadu, kad ražība bija 16,6 tonnas no hektāra. Kopraža šogad sasniegusi 199,4 tūkstoši tonnu.