Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms jeb izlaides vērtība pērn samazinājusies par 22%, savukārt augkopības nozarē līdz pat 37%, vēsta biedrība “Zemnieku saeima”.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka šobrīd Zemkopības ministrijai Eiropas līmenī faktiski ir jācīnās par Latvijas lauksaimniecības nozares dzīvotspēju.
Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju, kā arī pārmērīgas kontrolējošo institūciju prasības. Būtiska un reāla ietekme ir arī plānošanas perioda izaicinājuma taustekļiem, kas arvien ciešāk apvijot lauksaimnieku izdzīvotspēju, līdz ar to pirmdien, 26.februārī, gaidāmajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē zemkopības ministram, meklējot risinājumus ātrai un adekvātai reakcijai uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jāņem vērā Latvijas lauksaimniecības nozares skaudrā realitāte, cīnoties par tās aizstāvību ilgtermiņā, uzskata biedrībā.
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst, ka lauksaimniecības nozari ir ietekmējis arī karš Ukrainā. Ņemot vērā visu negatīvo apstākļu kopumu, kā trekns punkts pērn bijis arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piemērošanas gads. Īsais termiņš nacionālo normatīvo aktu sagatavošanai rezultējās nepārdomātu, pārmērīgu un diemžēl arī nepamatotu birokrātisko slogu veidā, viņš norāda.
Piemēram, fotofiksāžas prasība, lai lauksaimnieki tādejādi pierādītu vienu vai otru veiktu savu darbību vai ierobežojošas prasības lauksaimniecības zemes izmantošanai, apgrūtinot to ar dabas lieguma prasībām.
“Mēs, lauksaimnieki, esam par dabas vērtībām, bet pret lauksaimnieku iznīcināšanu, tos iedzenot parādu jūgā. Ir jāizveido sistēma, lai zemes saimnieki justos iesaistīti un gandarīti par to, ko dara, nevis piespiesti un iebaidīti,” uzsver Lazdiņš, piebilstot, ka šī brīža absurds esot arī samazinātais dalībvalstu finansējums, tajā pašā laikā lauksaimnieku ikdiena ir arvien ambiciozāku Eiropas politiķu un ierēdņu prasību īstenošana.
“Mums jābūt vienādiem spēles noteikumiem ar pārējām dalībvalstīm, jo strādājam vienotā tirgū ar vienādiem konkurences nosacījumiem. Tai pat laikā ražošanas izmaksas un dažādi apgrūtinājumi, kā arī samazinātais finansējums mums radījis būtiskus attīstības šķēršļus,” uzsver J. Lazdiņš.
Lauksaimnieki esot gandarīti, ka Latvijas politiķi atbalstījuši vietējo lauksaimnieku prasību aizliegt lauksaimniecības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas, tādā veidā mudinot rīkoties arī pārējās ES valstis.