Vai lauksaimniecība glābj tranzītnozari? Tās pienesums – 3,43 miljardi eiro
Vai lauksaimniecība glābj tranzītnozari? Tās pienesums – 3,43 miljardi eiro

Vai lauksaimniecība glābj tranzītnozari? Tās pienesums – 3,43 miljardi eiro

Foto: publicitātes

Pagājušajā gadā lauksaimniecības nozares tiešais pienesums Latvijas ekonomikai bija 1,681 miljards eiro, bet netiešais – vēl 1,749 miljoni eiro.

To trešdien konferencē “No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze” sacīja viens no pētījuma autoriem un domnīcas “Certus” pārstāvis Daunis Auers.

Kopumā pasaulē pēdējo 60 gadu laikā lauksaimniecības produkcijas vērtība pieaugusi, savukārt Eiropā no 1995.gada līdz 2020.gadam par vairāk nekā 10% samazinājies to cilvēku skaits, kas no kopējā nodarbināto skaita strādā lauksaimniecības nozarē. Auers norādīja, ka šī ir likumsakarīga tendence, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību daļa procesu lauksaimniecības nozarē tiek automatizēta.

2020.gadā Latvijas lauksaimniecības nozarē dažādā statusā bija nodarbinātas 46 100 personas, liecina “Certus” dati. Pēdējo desmit gadu laikā ES un Latvijā lauksaimniecības nozarē nodarbināto skaits samazinājies līdzvērtīgi – attiecīgi Latvijā – par 2,1%, bet ES – par 1,7%. Algas nozarē augušas par četriem procentpunktiem. Daunis Auers minēja Zemgales reģionu, kur pērn vidējā darba samaksa bija augstāka nekā ekonomikā kopumā – 1162 eiro bruto jeb 120% no Zemgales vidējās darba samaksas.

Pētījuma dati rāda, ka eksporta apjoms ik gadu pieaug un pērn lauksaimniecības eksporta apjoms sasniedza 1,55 miljardus eiro. Galvenokārt eksportēta augu valsts produkcija. Auers minēja salīdzinājumu – lauksaimniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajām eksporta nozarēm un daļēji glābj tādas nozares kā tranzīts. Piemēram, Liepājas ostā 2020. gadā labība jau veidoja 44 % no kopējā kravu apjoma.

Otrs pētījuma autors Edmunds Krastiņš komentēja, ka bioloģiskās produkcijas eksports patlaban ir neliels – lielākoties 3% no saražotā apjoma. Graudaugiem eksports no saražotā apjoma ir aptuveni 3,1%, bišu saimēm – 3,7%, pākšaugiem – 5%, liellopiem – 6,1%, bet tehniskajām kultūrām – 10,4% no kopējā saražotā apjoma. Savukārt nākotnē perspektīva bioloģiskajai lauksaimniecībai saredzama mājlopu nozarē. Vienlaikus nozari sagaida vairāki izaicinājumu, piemēram, “zaļā kursa” prasību izpildē un klimata neitralitātes kontekstā.

Biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs uzskata, ka lauksaimniecības tēma ir svarīga sabiedrībai kopumā un nnepieciešams veicināt lielāku izpratni par lauksaimniecības praksēm, tādējādi sekmējot pareizu un adekvātu lēmumu pieņemšanu valstiskā līmenī.