Patēriņa cenu līmeņa pieaugums turpina uzrādīt jaunus desmitgades rekordus, proti, oktobrī gada griezumā reģistrēts pieaugums 6% apmērā. Salīdzinot ar septembri, cenu līmenis pieaudzis par 1,1% – tātad, mēneša kāpums ir tāds pats, kā septembrī. Ārējie faktori turpina virzīt cenu pieauguma tempu.
Būtiskākais inflācijas virziens pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas (+15,6%), ko virzīja pieaugums degvielas cenās (+33,4%). Oktobrī pasaules naftas cenās reģistrēts kāpums un mēneša nogalē cena pārsniedza 85 dolārus par barelu. Kaut arī novembra sākuma reģistrēts kritums, naftas cenas vēljoprojām saglabājas augstas – virs 80 dolāriem par barelu. Swedbank ekonomiste Laura Orleāne norāda, ka augsto naftas cenu nodrošināja gan pasaulē augošais pieprasījums, gan energoresursu krīze. Ierobežotais dabasgāzes piedāvājums rada papildus spiedienu naftas pieprasījumam, turpinot virzīt naftas cenas augšup. OPEC ražotājvalstis ignorējušas ASV valdības lūgumu pēc straujāka ražošanas apjomu pieauguma un no decembra ražošanas apjomi tiks palielināti par 400 000 bareliem dienā, turpinot mērenu ražošanas tempu izaugsmi, kas nav pietiekama, lai nodrošinātu šobrīd esošo tirgus pieprasījumu.
OPEC dalībvalstis signalizējušas, ka negrasās risināt šī brīža enerģijas krīzi. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos naftas cenas būs svārstīgas, taču saglabāsies augstas. Neskatoties uz pēdējā laika korekciju dabasgāzes cenās, energoresursu krīze turpinās. Arī pagājušajā mēnesī ar mājokli saistītās izmaksas (+11,8%) būtiski ietekmēja kopējo inflāciju Latvijā. Kāpums reģistrēts gāzes, siltumenerģijas un elektrības cenās, paaugstinot visu iedzīvotāju komunālo pakalpojumu rēķinus. Rīgas Siltums plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu arī novembrī, tādējādi tālāk ceļot vidējo cenu līmeni. Pagājušonedēļ izskanējušas ziņas, ka no 2022.gada 1.janvāra plānots samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par 65%. OIK sastāda vien daļu no kopējā elektrības maksājuma, tādēļ elektrības cenu līmenis samazināsies, taču būtisku kritumu tas, visticamāk, neizraisīs.
Pārtikas cenas Latvijā oktobrī pieaugušas par 4,5%, bet mēneša griezumā reģistrēta 0,6% izaugsme. Izskatās, ka mazumtirdzniecības milža Lidl ienākšana tirgū un plašo akciju klāsts, kas bija pieejams visās lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās, nav būtiski ietekmējis pārtikas cenu līmeni. Tikmēr Apvienoto Nāciju organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss oktobrī uzstādījis jaunu rekordu, un šāds pasaules cenu kāpums ietekmē arī inflāciju Latvijā, skaidro Orleāne.
Energoresursu krīze būtiski ietekmējusi mēslojuma pieejamību, kas nākotnē radīs papildus spiedienu pārtikas cenām. Slāpekļa bāzes mēslojumu ražo izmantojot dabasgāzi vai ogles, šo resursu piedāvājumam saglabājoties zemam un cenām – augstām, mēslojumu ražošanas apjomi samazināsies, apgrūtinot pārtikas audzēšanu un palielinot izmaksas. Vienādojumam pievienojot piegādes ķēžu pārrāvumus, pasaules pārtikas cenas tuvākajā laikā diez vai samazināsies. Pasaules notikumu rezultātā, pārtikas cenu pieaugumu sajutīs arī pircēji Latvijā.
Inflācijas rādītāji uzrāda jaunus rekordus katru mēnesi, taču pīķis vēl nav sasniegts, vērtē Orleāne. Oktobra beigās dabasgāzes cenās reģistrēts kritums, taču cenu līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Energoresursu krīzi mīkstināt var pieaugoši ražošanas apjomi, zemāks pieprasījums kā tirgus sagaida vai arī palielināti importa apjomi no Krievijas, taču bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visu ziemu pavadīsim paaugstinātu energoresursu cenu zīmē. Augstākie patēriņa cenu līmeņa pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi.
Arī bankas “Citadele”ekonomists Mārtiņš Āboliņš brīdina, ka diemžēl ārējo cenu spiediens pagaidām nav beidzies, un pēdējos mēnešos ir sākušas augt arī iekšējās cenas, jo oktobrī pirmo reizi kopš COVID-19 pandēmijas sākuma pakalpojumu cenu inflācija ir sasniegusi 3%. “Darba samaksa kāpums Latvijā šogad ir tuvu 10%, savukārt reģistrētais bezdarbs septembrī noslīdējis līdz 6%. Tas liek domāt, ka arī iekšējais cenu spiediens turpināsies. Vienlaikus ražotāju cenu inflācija Latvijā šobrīd ir pārsniegusi 20% un ražotājiem ne tikai Latvijā ir liels spiediens nodot izmaksu pieaugumu patērētājiem. Papildus tam pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 40%, un straujā energoresursu cenu kāpuma pasaulē dēļ šobrīd strauji sākušas kāpt minerālmēslu cenas. Tas liek domāt, ka pasaules pārtikas cenu kāpums turpināsies un arī mums ir jārēķinās ar augstākām pārtikas cenām. Domāju, ka tuvākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniegs 10%,” tā M. Āboliņš.
Vienlaikus situācija globālajā ekonomikā ir ļoti neskaidra un to labi raksturo notikumi finanšu tirgos, kur energoresursu vai transporta cenas svārstības dažu dienu laikā var pārsniegt 30%. Tas daļēji ir saistīts arī ar politiskajiem faktoriem un tādēļ izdarīt prognozes šobrīd ir ļoti grūti. Taču labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pagaidām nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi. Tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10%, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4-6% robežās.