No 2023. gada zemniekiem lielāks atbalsts būs videi draudzīgākai saimniekošanai un zaļā kursa īstenošanai
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plānā paredzēts atbalsts dažāda lieluma saimniecībām, uzņēmējiem un nozarēm – plašam pretendentu lokam, kas būtiski vides un klimata mērķu sasniegšanai. Ja līdz šim lauksaimnieki bija pieraduši izpildīt dažādas prasības, jaunajā periodā būs jādemonstrē savas darbības rezultāts. Līdz šim lauku attīstībai un tiešmaksājumiem bija katram sava plānošana, bet jaunajā periodā visi atbalsta pasākumi tiek likti vienā stratēģiskā plānā un būs viena plānošana. Eiropas līmenī noteikti 9 mērķi, bet Latvijai noteikti seši stratēģiskie mērķi, kas pielāgoti valsts vajadzībām.
Kopumā nozīmīgākā finansējuma daļa tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai. Lai veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP Stratēģiskajā plānā tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts – aptuveni 50% no kopējā finansējuma dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā un bioloģiskajai lauksaimniecībai. Piemēram, ekoshēmām, kas būs jaunums lauksaimnieku dzīvē, kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt vēl citu papildus atbalstu. Pašlaik zaļināšanas prasības ir obligātas, bet ekoshēmas būs brīvprātīga izvēle. Zaļais kurss ir jaunums visiem ES lauksaimniekiem. Tā galvenais mērķis – līdz 2050. gadam sekmēt klimata neitralitāti. Zaļā kursa kopējais ES mērķis līdz 2030. gadam ir par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un to radīto apdraudējumu, par 50 % samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu realizāciju. Tāpat plānots 25 % lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, bet 10 % zemes padarīt par tādām, kurās ir daudzvēidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi. Uz pusi plānots samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktināsies augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030. gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta vismaz par 20 %.
Līdzās taisnīgāku ienākumu un konkurētspējas palielināšanai viens no jaunumiem – lauksaimnieku varas līdzsvarošana pārtikas ķēdē, kam līdz šim netika pievērsta liela uzmanība. Latvijā joprojām ir daudz mazo un vidējo saimniecību, kurām bez mērķtiecīga atbalsta strādāt ir ļoti grūti, tāpēc jādomā par konkurētspējas celšanu, lai varētu ražot eksportspējīgākus produktus. No 2023. gada vienotā platību maksājuma vietā lauksaimnieki saņems ilgstpēju sekmējošu ienākumu pamatatbalstu (ISIP) 92 eiro/ha. Jaunums būs pārdalošais ienākumu papildatbalsts, ko maksās saimniecībām par pirmajiem trim līdz 100 ha. Paredzēts 500 eiro atbalsts saimniecībai mazajiem lauksaimniekiem. ISIP piemaksa 10 eiro/ha būs novados, kuros veģetācijas perioda ilgums ir īsāks par 195 dienām un lauksaimniecības zemes kvalitaīvais vērtējums ir mazāks par 38 ballēm un tas attieksies galvenokārt uz novadiem, kas robežojas ar trešajām valstīm. Stratēģiskā plāna projekts arī paredz mērķētu atbalstu investīciju projektiem saimniecību konkurētspējas celšanai un tirgus orientācijai, atbalstot mazās un vidējās saimniecības, jaunos lauksiamniekus, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanu. Īpašs atbalsts plānots mazo saimniecību attīstībai. Jauns pasākums būs kombinētais finanšu instruments, kas ļaus palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Der atgādināt, ka pavisam 2021. – 2027. gada periodā tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums būs 2,475 miljardi eiro.