

Lai paaugstinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības pievienoto vērtību, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izveidojuši modelēšanas rīkus, kas palīdzēs izstrādāt ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu politiku resursu izmantošanai, bet nozares uzņēmumiem – izvērtēt biznesa ieceru potenciālu.
Nepietiekami tiek izmantoti arī atlikumi un blakusprodukti. RTU zinātnieki min piemērus, kā, resursus izmantojot ilgtspējīgi un ekonomiski pamatoti, radīt augstākas pievienotās vērtības produktus. Koksni var sadedzināt, var eksportēt baļķus, izgatavot mēbeles un būvmateriālus, bet var arī to izmantot kā izejmateriālu ķīmiskajā vai tekstilrūpniecībā. No graudiem var iegūt eļļas, ekstraktus, uztura bagātinātājus, no piena un gaļas – proteīnus, no niedrēm var izgatavot kompozītmateriālus, bet no aļģēm iegūt bioenerģiju.
Lai rastu risinājumu starp Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu un pievienotās vērtības paaugstināšu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, RTU VASSI zinātnieki projektā «Bioekonomika Zaļā kursa ēnā» izveidojuši sistēmdinamikas modeli.
Ar jaunā modeļa palīdzību iespējams analizēt dažādus attīstības scenārijus un politikas instrumentus. Tas būs pieejams arī nozares uzņēmumiem, lai novērtētu darbības efektivitāti. «Kā labāk izmantot ābolus – pārstrādāt sulā, ievārījumā, musli batoniņos? Modelis parādīs, kuram produktam būs lielāka pievienotā vērtība, kāds prognozējams noiets, utt. Tas būs labs palīgs, lai bioekonomikā pārietu no izejvielu ražošanas uz augstas pievienotās vērtības produktiem,» uzsver V. Kirsanovs.
Savukārt, lai nacionālā līmenī ilgtermiņā modelētu bioresursu izmantošanu tā, lai sasniegtu augstu pievienoto vērtību ar ekonomiski izdevīgiem risinājumiem, projektā «Bioresursu vērtības modelis» izstrādāts optimizācijas modelis.
«Bioekonomikas attīstība ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kuru politikas veidotāji cer atrisināt pieaugošā patēriņa, izsīkstošo fosilo resursu un vides problēmas. Taču bioekonomikai ir transdisciplinārs raksturs, tādēļ tās attīstību ietekmē arī ar to tiešā vai netiešā veidā saistītās sfērās pieņemtie lēmumi un darbības. Nepieciešams identificēt visus bioekonomikas attīstību ietekmējošos faktorus un to mijiedarbību, izvērtēt dažādu pasākumu ietekmi uz tiem, kā arī faktoru mijiedarbības ietekmi,» pauž VASSI vadošā pētniece Lauma Žihare. Optimizācijas modelis ļauj sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas politikas veidotājiem, lai ieviestu pārdomātus un jēgpilnus risinājumus.