2020. gadā Latvijā bija 2,3 tūkstoši lielo lauku saimniecību ar standarta izlaidi virs 100 tūkst. eiro gadā, kas apsaimniekoja 51 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti rāda, ka vidējā lieluma – ar standarta izlaidi 15–99,9 tūkstoši eiro gadā – lauku saimniecību skaits bija 7,9 tūkstoši, un tās apsaimniekoja 26,3 % no lauksaimniecības zemes, bet 58,8 tūkstoši mazo – ar standarta izlaidi līdz14,9 tūkstošiem eiro gadā – lauku saimniecību apsaimniekoja 22,7 % lauksaimniecības zemes.
2020. gadā lauksaimniecībā kopumā bija nodarbināti 185,4 tūkstoši darbinieku, no kuriem 155,4 tūkstoši jeb 83,8 % bija nodarbināti pastāvīgi, bet 30 tūkstoši jeb 16,2 % bija nodarbināti uz laiku. 133,7 tūkstoši jeb 86,1 % no pastāvīgi nodarbinātajiem bija īpašnieki un viņu ģimenes locekļi. Kopš 2001. gada, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atgūšanas, pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimiecībā ir samazinājies par 110,1 tūkstošiem jeb 41,5 %, liecina CSP dati.
Lielākā daļa jeb 88,7 % nodarbināto lauksaimniecībā strādāja nepilnu laiku, t.i., mazāk nekā 1840 h gadā. Pilnu darba dienu jeb 1840 h gadā lauksaimniecībā strādāja 17,5 tūkstoši jeb 11,3 % nodarbināto, kas ir par 13,5 procentpunktiem mazāk nekā 2001. gadā. Nepilnu darba dienu pārsvarā strādā nodarbinātie augkopības saimniecībās, kur raksturīgs sezonas darbs. 93,1 % lauku saimniecību pērn vadīja paši saimniecību īpašnieki, 3,7 % – cits ģimenes loceklis, 1,7 % saimniecību vadīja cita persona ārpus ģimenes, bet 1,5 % – īpašnieka laulātais.
Savukārt 60,3 % jeb 41,6 tūkst. saimniecību vadītāju bija vecāki par 54 gadiem, no tiem 39,5 tūkst. ir arī saimniecību īpašnieki.
Pērn 49,7 % lauku saimniecību vadītāju bija tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā, kas ir par 20 procentpunktiem mazāk nekā pirms 20 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējām lauksaimniecības skaitīšanām, pieaudzis vadītāju skaits ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecībā un pamatapmācību lauksaimniecībā. Tomēr vēl arvien tikai 7,2 % lauku saimniecību vadītāju ir augstākā izglītība lauksaimniecībā.