Apmeklētājiem durvis šodien atver rekonstruētais Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura atjaunošana ilga četrus gadus.
Atjaunotā paviljona pirmajā stāvā tirgosies līdz 70 zemnieku un mājražotāju, kas pārstāvēs visas pārtikas grupas, priekšroku dodot vietējiem produktiem, pastāstīja Kalnciema kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna.
Tirgus atjaunošana ir svarīga ne tikai Āgenskalnam, bet tas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Āgenskalna tirgus apsaimniekotāja SIA “Kalnciema iela” valdes loceklis Kārlis Dambergs.
Āgenskalna tirgū savu produkciju piedāvās jau zināmi un pavisam jauni ražotāji, to vidū pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs pieejams mazo ražotāju zivju un gaļas produktu klāsts.
Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “Vest”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.
Paviljona darba laiks no otrdienas līdz sestdienai būs no plkst.8 līdz 19, bet svētdienās un pirmdienās – no plkst.9 līdz 15. Otrajā stāvā kafejnīcas katru dienu darbosies līdz vienpadsmitiem vakarā.
Paviljonā atvērta “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija”, kas ir inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem.
Tā būs vieta, kur cilvēkiem satikties un apmainīties ar informāciju. Vēsturiskās vietas veido mūsu identitāti.
Arhitekte Liene Griezīte.
Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības.
Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji – “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā no rūsas Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas.
Āgenskalna tirgus projekts tiek īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.