Pēdējo četru gadu laikā tradicionālā Jāņu siera ražošana samazinājusies par trešdaļu. Jāņu siera ražotāji aicina domāt par tradīciju stiprināšanu.
Tuvojoties vasaras Saulgriežiem, siera ražotāji steidz gatavot tradicionālo Jāņu sieru. Taču veikalu plauktos līdzās Jāņu sieram savu nišu aizņēmuši ķimeņu siers, Līgo siers, Jāņu prieks un citi. Vietējie ražotāji stāsta, ka kopumā siera imports pieaug, īpaši lētāko produktu īpatsvars un tas izgriež pogas vietējiem, vēsta “Latvijas Avīze”.
Pavisam Jāņu sieru var ražot seši piena pārstrādes uzņēmumi. Jāņu siers ir viens no ES aizsargātajiem produktiem, ko gatavo pēc īpašas ES apstiprinātas receptes. Piens, biezpiens, sviests, ķimenes – galvenās Jāņu siera sastāvdaļas un līdzīgi to gatavoja senatnē. Tiesa, pēdējo četru gadu laikā Jāņu siera ražošana Latvijā sarukusi par aptuveni trešdaļu. Biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova laikrakstam atklāja, ka iemesli ir dažādi. Viens no tiem – pircējs izvēlas lētākus produktus, kas bieži vien esot importa prece. Daudz akmeņu viņa met veikalu dārziņā. Piemēram, pērn bijis gadījums, ka trīs dienas pirms Jāņiem ražotājs saņem zvanu no veikala, ka vajagot 20 tonnas Jāņu siera. “Vai tas ir normāli?”viņa vaicā. Arī uzcenojumi esot lieli – ja ražotājcena ir 6 – 7 eiro/kg, tad veikalā Jāņu siers maksā ap 11 un 12 eiro/kg.
Diviem Jāņu siera ražotājiem – “Straupes piens” un “Jaunpils pienotava” ir savi veikaliņi, kur cena esot pircējiem pievilcīgāka. Tiesa, cilvēkiem bieži vien neesot izpratnes, kāpēc Jāņu siers ir dārgāks par Ķimeņu vai kādu citu sieru. Jāņem vērā gan siera pagatavošanas tehnoloģijas pēc īpašās receptes, gan dārgākas izejvielas. V. Davidanova domā, ka valstij vajadzētu lielāku vērību un atbalstu veltīt ES aizsargātajiem Latvijas īpašajiem produktiem, to skaitā Jāņu sieram. Tas nozīmē lielāku finansējumu šo produktu popularizēšanai. Piemēram, Lietuvā šāds atbalsts ES aizsargātajiem produktiem esot krietni vien brangāks. V. Davidanova aicina lolot Jāņu sieru, pievēršot lielāku uzmanību vietējiem ražotājiem un viņu produktiem.
Kopumā 2022.gadā saražots 53.9 tūkstotis t siera, kas ir par 0.5% mazāk, nekā 2021.gadā. Savukārt Jāņu siera ražošana sarukusi no 200 t 2019. gadā līdz 132 t pērn. Būtiski pieaudzis siera imports – ievestas 21.3 tūkstotis t siera, kas ir par 19 % vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu un tas neesot labs rādītājs. Ievestie sieri ir lēti, kas, V. Davidanovas ieskatā, ir izdevīgi tirgotājiem, jo “var likt lielu uzcenojumu un pelnīt un tie tāpat būs lētāki nekā vietējo ražotāju prece”. Lētos sierus galvenokārt iegādājas mazturīgie pircēji un to izcelsme ir Polija, Lietuva un Ukraina. Pērn Latvijā kopā apēstas 42,1 tūkstotis t siera jeb katrs iedzīvotājs apēdis 22,3 kg. Patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 300 g, zina teikt Vanda Davidanova.