Ārkārtas sapulcē Slampē lauksaimnieki cepināja lauksaimniecības politikas veidotājus un prasīja atbildību par atbalsta maksājumu kavēšanos un pārmērīgu birokrātisko slogu.
Pie grillēšanas tika ne vien ministrijas ierēdņi, bet arī zemkopības ministrs Armands Krauze. Laikā nesaņemti maksājumi, birokrātiskas procedūras, nestrādājoša IT sistēma – tie bija daži no zemnieku pārmetumiem. “Ja nebūs izlēmīga darbība, es būšu Rīgā”, “Birokrātija, neloģiskas prasības, palielināts PVN, mazāki tiešmaksājumi, IT sistēmas nestrādā, kurš uzņemsies atbildību?”, “Nost ar birokrātiju!” šādas zemnieku prasības tika paustas pie Slampes kultūras pils atbraukušajiem traktoriem.
Ap 700 zemnieku no visas Latvijas bija ieradušies uz biedrības “Zemnieku saeima” rīkoto ārkārtas sanāksmi. Biedrības pārstāvji jau vasarā bija paudusi bažas un lūgumus pēc atbalsta mehānismiem. Zemkopības ministrijai tika veltīti pārmetumi, ka tā neesot radījusi instrumentus krīzes pārvarēšanai, proti, apgrozāmo līdzekļu programma vēl nedarbojas un nav uzsākti Stratēģiskā plāna grozījumi, turklāt nevienam neesot skaidrības par to, kad un kādus maksājumus lauksaimnieki saņemšot. Kritiskais laiks bija septembra beigas, oktobra sākums, kad visam bija jābūt skaidram. Tagad daudzās saimniecībās ir naudas trūkums un nedarbojas apgrozāmo līdzekļu programma, kas būtu problēmas risinājums. Sapulcē gan noskaidrojās, ka nākamās valdības sēdē jau iekļauts jautājums par šīs programmas apstiprināšanu.
Sāpīgs jautājums esot tiešmaksājumi, kuru apjoms realitātē samazinās, arī atbalsts ekoshēmām paredzams mazāks. Lauku atbalsta dienesta vadība solīja lielāko daļu maksājumu izmaksāt līdz pavasara sējai. Savukārt zemkopības ministrs Armands Krauze atzina, ka lēmumi būs jau tuvākajā laikā un zemnieki nepieciešamo atbalstu saņems. Daļa jautājumu jau tiekot risināti, citiem nepieciešams laiks. Piecu stundu garā sanāksme parādīja, ka šādas tikšanās ar lauksaimniekiem nepieciešamas biežāk.