Lai palielinātu šķeldas ieguvi, valdība vienojusies par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku koku izciršanu.
Šāds lēmums pieņemts, izvērtējot noteikumus par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā. Konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.
Mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.
Latvijā meži netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, jo tiek samazināta oglekļa piesaiste, un valdības apstiprinātie grozījumi situāciju vēl pasliktinās.
Ornitologs Viesturs Ķerus.
Saskaņā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumiem par galvenās cirtes parametru noteikšanu, mainot galvenās cirtes caurmēru, meža kapitālvērtību iespējams palielināt par 440 miljoniem eiro, ja vien notiek mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu. Šādas izmaiņas ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro.
Lai novērstu iespējas ar kopšanas cirti palielināt mežaudzes caurmēru un tādējādi vēl ātrāk tikt pie koku ciršanas, paredzēts, ka galvenā cirte nav atļauta, ja mežaudzē kopšanas cirte bijusi pēdējo trīs gadu laikā. Lai novērstu to, ka jau izpildīta kopšanas cirte ietekmē lēmuma pieņemšanu, plānots, ka tieši šis ierobežojums stāsies spēkā 2025.gada 1.jūlijā.
Lai arī cirtes caurmēra samazinājums paplašinās meža teritorijas, kurās būs potenciāli iespējama galvenā cirte, izvirzot pastiprinātas prasības meža atjaunošanai, netiek prognozēts, ka mežizstrādes apjoms būtiski palielināsies.
Šo grozījumu efekts būšot novērojams ilgākā termiņā, jo aktīvo mežu īpašnieku vidū veicinās produktīvu mežaudžu veidošanu ar saimnieciski vērtīgām koku sugām, turklāt ar tādu stādmateriālu, kas vairāku desmitu gadu laikā izstrādāts sadarbībā ar Latvijas mežzinātniekiem.
Iebildumus cēla dabas organizāciju pārstāvji, norādot, ka jaunāku koku izciršana nav ilgtspējīgs lēmums. Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis norādīja, ka ar šiem grozījumiem Latvija iet pretēji ES noteiktajam Zaļajam kursam un Eiropas vērtībām, turklāt nākotnē grozījumi sagādāšot problēmas Latvijai izpildīt ES bioloģiskās daudzveidības mērķus.
Savukārt mežrūpniecības nozares pārstāvji atbalstīja izmaiņu veikšanu. Tikmēr Latvijas Bankas padomes padomnieks un ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners pauda, ka no ekonomiskā viedokļa šis jautājums nerisinās visu enerģētikas krīzi, jo šķeldas cena joprojām būs problēma, ja vien valsts nerīkos tiešās šķeldas piegādes par zemāku cenu. Ja izrādīsies, ka uzņēmēju rīcība, izcērtot mežus, ir dabas resursiem kaitīga, no tā var ciest iespējas saņemt banku finansējumu.