Latvijas zvejnieki nākamgad Rīgas jūras līcī varēs nozvejot mazāk reņģu nekā šogad, bet pieaugs reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā.
2023.gadā Rīgas jūras līcī zvejniekiem būs atļauts nozvejot 24 565 tonnas reņģu, kas ir par 4,3% mazāk nekā šogad, bet reņģu zvejas iespējas Baltijas jūrā pieaugs par 32% – līdz 1964 tonnām. Tas nozīmē, ka izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai Baltijas jūrā par 271 tonnu, informē Zemkopības ministrija (ZM).
Savukārt, brētliņu nozvejas kvotai izcīnīts ievērojami mazāks samazinājums, nosakot to 11% nevis 20% apmērā, kā paredzēja sākotnējais EK priekšlikumus. Tādējādi izdevies palielināt Latvijas kvotu brētliņu nozvejai par 3137 tonnām.
Latvija puse uzskatīja, ka EK ierosinātais 20% samazinājums brētliņu nozvejas kvotām nav zinātniski pamatots. Latvijas ieskatā brētliņu nozvejas samazinājumam nevajadzētu būt lielākam par 11%. Latvijas viedoklim pievienojās arī pārējās Baltijas jūras piekrastes dalībvalstis. Igaunija un Latvija uzsvēra arī to, ka reņģēm EK plānotais zvejas kvotu palielinājums par 14%, atbilstoši zinātnes rekomendācijām un neapdraudot krājumu stāvokli var būt arī lielāks.
Vairākām citām zivju sugām situācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atbilstoši zinātnes novērtējumam, nebija mainījusies. Tāpēc lēmumā tika iekļauti tādi paši zvejas nosacījumi kā 2022.gadam. Tas attiecas uz lašu un mencu krājumiem, kam, līdzīgi kā iepriekš, tiek atļauta tikai piezveja piekrastes zvejā.
Savukārt smagākie lēmumi arī šoreiz bija saistīti ar ļoti kritiskā stāvoklī esošajiem mencu krājumiem. Kā jau iepriekš ziņots, Baltijas jūras Austrumu daļas mencu populācijas kritiskā stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja šajos ūdeņos jau kopš 2020. gada vairs nav atļauta. Nākamajā gadā tāds pats liktenis sagaida arī Baltijas jūras Rietumu daļas mencu.