Jūnijā lielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem.
Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, pārtikas produktu cenu kāpums jūnijā ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) informācija.
Gada sākumā Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, kas saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos. Cenu kāpumu izraisīja arī “Covid-19” atstātās sekas, sevišķi Ķīnas piekoptā “nulles tolerances” politika, jo Ķīna ir iesaistīta gandrīz visu produktu ražošanas un pakalpojumu ķēdēs, nelabvēlīgie laika apstākļi vairākos pasaules reģionos, loģistikas ķēžu pārrāvumi un aizkavēšanās, galveno resursu cenu kāpums, bet tam visam punktu uz i uzlika karš Ukrainā.
Patlaban veikalu plauktos var redzēt, kuriem produktiem jau ir īsta “jaunā” cena. Izmaiņas pamana gandrīz visi pircēji. Tiem produktiem, kuriem piegādes ir vēl “vecās”, cenu izmaiņas nav tik būtiskas. Piemēram, šokolādes batoniņam “Snickers” vai rīsiem.
“Ažiotāžas dēļ izpirka sāli, griķus. Par to tagad paši arī dārgi maksājam, jo sāls ir kļuvis divas reizes dārgāks un ir ievērojami dārgāks par cukuru, kam nav nekādas loģikas,”
LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka bakalejas pārtikas produktu segmentā lielākais cenu kāpums gada laikā ir bijis sālim – par 179% no 0,38 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, griķiem – par 102% no 1,87 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 76% no 2,72 eiro litrā līdz, 4,81 eiro litrā.
Cenu kāpums bija novērojams arī svaigu dārzeņu preču kategorijā. Lielākais cenu pieaugums bija galviņkāpostiem – par 59% – no 0,75 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm par – 67% no 0,55 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, bet kartupeļiem – par 43% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā. Augļu segmentā lielākais cenu pieaugums ir bijis apelsīniem – par 22%, bumbieriem – par 18%, bet plūmēm – par 15%.
Būtisks mazumtirdzniecības cenu pieaugums bija arī piena produktiem. Lielākais cenu pieaugums bija fasētam vājpienam ar 0,5% tauku saturu – par 53% no 0,89 eiro litrā līdz 1,35 eiro litrā, sviestam ar tauku saturu – no 82 – 85,5% par 48% no 7,40 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā, bet skābajam krējumam ar 25% tauku saturu – par 45% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,68 eiro kilogramā.
Svaigas gaļas produktu kategorijā lielākais cenu kāpums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67% – no 8,24 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā. Mazāks cenu pieaugums gada laikā ir bijis vistas gaļai – līdz 20%.
Turpretī cenu samazinājums gada laikā ir bijis salīdzinoši mazam pārtikas produktu skaitam. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis krūmmellenēm – par 35% no 16,01 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā, mandarīniem – par 12% no 2,63 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, ķiplokiem – par 7% no 4,56 eiro kilogramā līdz 4,26 eiro kilogramā.
Turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos, skaidro I. Gulbe. Eksperte prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bijis jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie “jaunajām” cenām”, kur pieaugums būs mērāms reizēs nevis tikai procentos.