

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī industriālo koksnes granulu cenas, salīdzinājumā ar 2020.gada nogali, pieaugušas divas reizes, liecina Meža nozares informācijas centra publiskotā informācija.
Sekojot augšupejošai cenu dinamikai novembrī, kopumā malkas cenas decembrī palielinājušās par diviem eiro kubikmetrā, sasniedzot vidēji 30 – 31 eiro par vienu ciešo kubikmetru.
Pēc Meža nozares informācijas centra datiem, izteiktāks pieaugums, cenām tuvojoties 34 eiro par kubikmetru, vērojams Latgales reģionā, kas saskāries ar piegāžu kritumu no Baltkrievijas un pieaugošu konkurenci no Lietuvas pircēju puses. 2022.gada sākumā šī tendence, pēc centra ekspertu prognozētā, visticamāk, turpināsies.
Tiesa, enerģētiskās koksnes resursu cenas nav pieaugušas vairākas reizes – koksnes produktu tirdzniecībā netiek izmantoti biržu mehānismi un piegādes notiek uz ilgtermiņā līgumu bāzes. Tomēr neliels enerģētiskās koksnes produktu cenu kāpums ir jūtams.
Informācijas centra eksperti saredz, ka kopējo malkas cenu kāpumu Latvijā pašlaik ietekmē divi būtiski faktori – malkas un šķeldu uzkrājumu sezonālais samazinājums granulu rūpnīcas, kā arī kopējās energoresursu cenu izmaiņas Eiropas un Āzijas reģionos, kas kopš septembra iezīmē ļoti stāvu augšupejošu vektoru. Vienlaikus enerģētiskās koksnes resursu cenas, atšķirībā no dabas gāzes un elektrības, nav pieaugušas vairākas reizes – koksnes produktu tirdzniecībā netiek izmantoti biržu mehānismi un piegādes notiek uz ilgtermiņā līgumu bāzes. Tomēr, kā uzsver centrā, kaut gan uz citu energonesēju fona mērens, arī enerģētiskās koksnes produktu cenu kāpums patērētājiem ir jūtams.
Tāpat augušas kurināmās šķeldas cenas. Pēc centra aplēsēm, kurināmo šķeldu cenas decembra beigās pietuvojās 12-13 par beramo kubikmetru, ar prognozi 2022.gada sākumā sasniegt 13-15 eiro līmeni.
Eksperti prognozē, ka 2022.gada janvārī un februārī enerģētiskās koksnes – malkas, šķeldu – cenu dinamika būs ļoti atkarīga no laika apstākļiem Latvijā. Ja sala trūkums būs izteikts, iespējamas problēmas ar mežizstrādes darbiem un loģistiku, kas mazinās koksnes resursu piedāvājumu un var saasināt konkurenci to iepirkumos.