Patēriņa cenas šogad jūnijā, salīdzinot ar 2021.gada jūniju, palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bijusi cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem un veselības aprūpi.
Latvijā patēriņa cenu līmenis vēl turpinās kāpt un nostabilizēsies gada nogalē. Visticamāk, ka vidējais cenu pieaugums šogad būs tuvu vai pārspēs 2008. gada rādītāju, kad gadā vidēji tika reģistrēta 15.4% augsta inflācija.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 22,1%.
Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu šajā grupā gada laikā bija sieram un biezpienam, kas sadārdzinājās par 30,2%, piena produktiem (+33,7%), pienam (+39,2%) un jogurtam (+25,8%). Par 21 % dārgāka kļuvusi maize, milti un citi graudaugi sadārdzinājās par 58%, bet makaronu izstrādājumi – par 28,5%.
Gada laikā cenas pieauga arī kafijai – par 28,5%, augu eļļai – par 47%, saldējumam – par 27,7% un sviestam – par 33%. Sadārdzinājās arī mājputnu gaļa, cūkgaļa un liellopu gaļa.
Cenas palielinājās arī svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem. Dārgākas kļuva olas, zivis, šokolāde, saldumi un citi produkti.
Savukārt cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%. Eksperti prognozē, ka cenu kāpums vēl var turpināties.
Arī Finanšu ministrija paredz, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl turpinās augt, tāpēc ministrija patlaban strādā pie makroekonomisko rādītāju prognožu atjaunošanas, kas tiks pabeigta augusta vidū.
FM norāda – šādam straujam patēriņa cenu kāpumam ir vairāki iemesli, taču galvenokārt tie ir ārēji. To skaitā – straujo cenu pieaugumu nosaka energoresursu – gāzes un naftas – augošais pieprasījums un piegāžu traucējumi, kas aizsākās jau pērnā gada rudenī. Tas sadārdzina visu ražošanas procesu un palielina arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas.
Tāpat inflāciju ietekmē pārtikas cenu kāpums, kam ir arī globāls raksturs. Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprināja iepriekš minēto divu faktoru negatīvo ietekmi un palielināja spriedzi gan energoresursu, gan pārtikas tirgos.
Jāņem vērā, ka augsta inflācija ir arī kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kur tā jau ir pārsniegusi 20% līmeni – pēc “Eurostat” ātrā novērtējuma datiem, attiecīgi 22% un 20,5%.