Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) iebilst Eiropas Komisijas publiskotajam Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) priekšlikumam, kas paredz atbalstīt lauksaimnieku ienākumus tikai platību maksājumu veidā, agrovides pasākumu finansēšanu atstājot Eiropas Savienības dalībvalstu ziņā.
LBLA kopā ar bioloģisko lauksaimnieku kustību visā Eiropā aicina skaidri iezīmēt KLP finansējumu vides, klimata un dzīvnieku labturības pasākumiem, lai sekmētu lauksaimnieku tuvināšanos ilgtspējīgākām praksēm.
Asociācijā uzsver, ka EK priekšlikums nodrošināt KLP līdzekļus tikai platību maksājumiem ir neatbilstošs sabiedrības vajadzībām. Iepriekš EK prezidentes Urzulas fon der Leienas rosinātajā stratēģiskajā dialogā par ES lauksaimniecības nākotni tika panākta vienošanās, ka vismaz trešdaļa no KLP budžeta jānovirza ekosistēmas pakalpojumu aizsardzībai, tostarp bioloģiskajai lauksaimniecībai.
“KLP mugurkaulu būtu jāveido skaidrai virzībai uz lauksaimniecības ilgtspēju, pretējā gadījumā ES ražotās pārtikas standarti zaudēs savus pamatus. Lielāka elastība dalībvalstu lauksaimniecības politikai var novest pie ilgtspējas iniciatīvu devalvēšanas, no kā smagi cietīs vide, pārtikas kvalitāte un sabiedrības veselība,” uzsver asociācijas vadītājs Raivis Bahšteins.
Viņš arī norāda, ka EK atzīst bioloģisko lauksaimniecību kā būtisku lauksaimniecības politikas instrumentu arī KLP periodā pēc 2027.gada, bet bez iezīmēta budžeta videi un sabiedrībai draudzīgu lauksaimniecības prakšu īstenošana bioloģiskā lauksaimniecība būs apdraudēta.
Arī biedrība “Zemnieku saeima” ir ļoti neapmierināta ar trešdien prezentēto piedāvājumu nākotnes lauksaimniecības politikai, norādot, ka atbildīgais komisārs nav pildījis doto solījumu un birokrātijas mazināšanas vietā tā, gluži pretēji, tiks palielināta.
“Zemnieku saeimas” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, secināms, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu, bet solītās birokrātijas samazināšanas vietā tiek paredzēts vēl lielāks birokrātijas pieaugums.
Kā saka Zelčs, esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek “iejaukta” jaunajā vienotajā fondā, pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. “Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim “Rail Baltica” vai citu “pārcenotu” projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina,” norāda lauksaimnieku organizācijas pārstāvis.
Pēc viņa paustā, lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kuru dalībvalstīm obligāti būtu jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama. “Ja lauksaimnieki šodien piekritīs šādiem nosacījumiem, tas nozīmēs Eiropas lauksaimniecības politikas beigu sākumu, un diskusijās par aiznākamo lauksaimniecības politiku saruna vairs nebūs par to, vai lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa politika, bet gan par to, cik liels atbalsta samazinājums lauksaimniekiem būs pieņemams,” uzskata Zelčs.