Martā reģistrēts straujš patēriņa cenu kāpums.
Martā vidējais cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, pieauga par 11.5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēdējo reizi šāds cenu kāpums reģistrēts 2008. gada nogalē.
Savukārt, salīdzinot ar februāri, cenu līmenis pieaudzis par 3.3%. Karš Ukrainā un sankcijas turpina veicināt cenu augšupeju Latvijā. Inflācijā pagaidām tas galvenokārt atspoguļojas degvielas cenās, bet arvien vairāk to redzēsim arī citās preču un pakalpojumu cenās.
“Būtiskākais cenu pieauguma virzītājs martā bija augošās pārtikas cenas, kas gada griezumā pieauga par 15%. Augsto cenu līmeni Latvijā šobrīd vairāk nosaka notikumi 2021.gada otrajā pusē, kad jau tika novērots būtisks ražošanas izmaksu kāpums un nelabvēlīgie laikapstākļi ierobežoja pagājušā gada ražu, nevis kara un sankciju efekti. Pārtikas cenu būtiskākie virzītāji martā bija piena produkti (+21%), maize un graudaugi (+15.6%), kā arī dārzeņi (+24.4%). Krievija un Ukraina ir nozīmīgi spēlētāji pasaules pārtikas izejvielu tirgū un notiekošā karadarbība un sankcijas jau sāk ierobežot dažādu graudu un eļļas sēklu pieejamību tirgū, turklāt rada arī bažas, ka tas ietekmēs nākotnes piedāvājuma apjomu. Sankciju rezultātā augošās mēslojuma, degvielas, pārtikas un lopbarības izejvielu cenas, kā arī atsevišķu izejvielu trūkums vēl vairāk veicinās pārtikas cenu augšupeju pasaulē un līdz ar to arī Latvijā,” komentē “Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Otrs būtiskākais inflācijas virzītājs martā bija ar transportu saistītās izmaksas (+22.9%) – degvielas cenas gada griezumā reģistrēja pieaugumu 43.3% apmērā. Degvielas cenas Latvijā ar nelielu laika nobīdi seko pasaules naftas cenai.
Ņemot vērā lielo nenoteiktību par tālāko notikumu attīstību, naftas cenā pēdējo mēnešu laikā ir vērojamas lielas svārstības, un nevar izslēgt arī turpmāku cenas pieaugumu. Tāda situācija var veidoties, ja, piemēram, naftas eksporta apjomu kritums no Krievijas ir būtiskāks, nekā tirgi ir iecenojuši, un ja tiek plašāk piemērotas sankcijas Krievijas naftai, vērtē L. Orleāne.
Gan dabasgāzes, gan elektrības cenas biržās martā mēneša griezumā vidēji pieauga par aptuveni 60% un tā rezultātā ar mājokli saistītās izmaksas Latvijā pieauga par 14.5% un veidoja aptuveni piekto daļu no inflācijas.
“Swedbank” ekonomiste Laura Orleāne.
Gada griezumā inflācijā reģistrētā gāzes gala cena privātpersonām pakāpās par gandrīz 70%, siltumenerģijas cena – par gandrīz 30%, bet elektrības cenā reģistrēts kritums 4.9% apmērā. L. Orleāne atzīmē, ka augošo komunālo pakalpojumu tarifu lomu inflācijā vēljoprojām slāpē valdības atbalsts mājsaimniecībām. Bez tā, cenu līmeņa pieaugums būtu vēl iespaidīgāks un trieciens maciņam – lielāks.
Inflācija pieņemas spēkā visur. Eirozonā martā vidējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 7.5% – visu laiku augstākais rādītājs. Ukrainas kara un sankciju rezultātā, cenu līmenis šogad vēl turpinās kāpt. Sagaidāms, ka inflācija savu pīķi Latvijā sasniegs tuvāk gada vidum. Gada otrajā pusē inflāciju gada griezumā slāpēs iepriekšējā gada bāzes efekti. “Swedbank” prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā 2022. gadā būs ap 10%, bet 2023. gadā atslābs un samazināsies līdz 3.5%.