Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi trīs jaunas iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai Eiropas zaļais kurss kļūtu par realitāti.
EK ir ierosinājusi jaunus noteikumus, kas ierobežotu Eiropas Savienības (ES) izraisītu atmežošanu, kā arī nākusi klajā ar jauniem noteikumiem, kas atvieglotu atkritumu sūtījumus ES iekšienē ar mērķi veicināt aprites ekonomiku un risinātu problēmas, kas saistītas ar nelegālu atkritumu eksportu uz trešajām valstīm, uzzinājām EK pārstāvniecībā Latvijā.
Tāpat Komisija nākusi klajā arī ar jaunu augsnes stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050.gadam panākt visu Eiropas augšņu atjaunošanu, izturētspējas uzlabošanu un pienācīgu aizsardzību. Ar šodienas priekšlikumiem EK piedāvā instrumentus pārejai uz aprites ekonomiku, dabas aizsardzību un vides standartu paaugstināšanu ES un pasaulē.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss atzīmē – lai gūtu panākumus globālajā cīņā pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, mums atbildīgi jārīkojas gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Atmežošanas regula ir mūsu atbilde uz iedzīvotāju aicinājumiem līdz minimumam samazināt Eiropas līdzdalību atmežošanā un veicināt ilgtspējīgu patēriņu, viņš uzsver. “Mūsu jaunais atkritumu sūtījumu regulējums sekmēs aprites ekonomiku un nodrošinās, ka atkritumu eksports nekaitē videi vai cilvēka veselībai citviet. Savukārt Augsnes stratēģija uzlabos augsnes veselīgumu un augsnes izmantošanu ilgtspējīgā veidā, kā arī nodrošinās augsnei vajadzīgo tiesisko aizsardzību,” pauda politiķis.
Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais EK loceklis Virginijs Sinkēvičs uzsvēris, ka ja vērienīgāku klimata un vides rīcībpolitiku sagaidām no partneriem, mums būtu jāpārtrauc piesārņojuma eksports un atmežošana pašu teritorijā. Viņaprāt, atmežošanas un atkritumu pārvadāšanas noteikumi ir līdz šim vistālejošākie likumdošanas centieni risināt šos jautājumus visā pasaulē.
“Ar šiem priekšlikumiem mēs uzņemamies atbildību un speram konkrētus soļus, kas samazinās mūsu izraisīto ietekmi uz piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības zudumu pasaules mērogā,” paudis Sinkēvičs, uzsverot, ka EK arī piedāvā “revolucionāru” augsnes stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt augsnei tādu pašu aizsardzības līmeni kā ūdenim, jūras videi un gaisam.”
Laikā no 1990. līdz 2020.gadam pasaule esot zaudējusi 420 miljonus hektāru meža, un šī platība pārsniedzot ES platību. Ierosinātie jaunie noteikumi garantētu, ka ražojumi, ko ES tirgū pērk, izmanto un patērē ES iedzīvotāji, neveicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju.
Lai nodrošinātu, ka ES tirgū ir atļauti tikai tādi produkti, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un likumīgi produkti, regulā ir noteikti obligāti pienācīgas pārbaudes noteikumi uzņēmumiem, kas šādas preces vēlas laist ES tirgū. Lai novērtētu valstis un to atmežošanas un meža degradācijas risku, ko rada preces, uz kurām attiecas regulas darbības joma, EK izmantos salīdzinošās novērtēšanas sistēmu.
Lai apvienotu centienus, EK pastiprinās dialogu ar citām lielām patērētājvalstīm un iesaistīsies daudzpusējā sadarbībā. Paredzams, ka jaunie noteikumi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, jo tie veicinās tādu produktu patēriņu, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un samazinās ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju pasaules mērogā.
Saskaņā ar pārskatīto regulu par atkritumu sūtījumiem EK īsteno aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma mērķus, ierosinot stingrākus noteikumus par atkritumu eksportu, efektīvāku sistēmu atkritumu kā resursa apritei un apņēmīgu rīcību cīņā pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību. Atkritumu eksports uz valstīm, kas nav OECD valstis, tiks ierobežots un atļauts tikai tad, ja trešās valstis konkrētos atkritumus vēlas saņemt un spēs tos ilgtspējīgi apsaimniekot. Atkritumu sūtījumi uz OECD valstīm tiks uzraudzīti, un tos varēs apturēt, ja galamērķa valstī tie radīs nopietnas vides problēmas.
Saskaņā ar priekšlikumu visiem ES uzņēmumiem, kuri eksportē atkritumus ārpus ES, būtu jānodrošina, ka objektiem, kas saņem to atkritumus, tiek veikta neatkarīga revīzija, kurā apliecina, ka tie apsaimnieko šos atkritumus videi drošā veidā.
Komisija ierosināja arī ievērojami vienkāršot ES izveidotās procedūras, atvieglojot atkritumu atgriešanos aprites ekonomikā, bet nepazeminot nepieciešamo kontroles līmeni. Ar jaunajiem noteikumiem atkritumu sūtījumu jomā tiks ieviesta elektroniska dokumentācijas apmaiņa, tādējādi šī joma būs pielāgota digitālā laikmeta prasībām.
Regula par atkritumu sūtījumiem vēl vairāk pastiprināšot pasākumus, kas vērsti pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību, kas ir viens no vissmagākajiem vides noziegumu veidiem, tāpēc ka nelikumīgi sūtījumi potenciāli veido līdz 30% no atkritumu sūtījumiem un to vērtība gadā sasniedz 9,5 miljardus eiro.
Lai uzlabotu izpildes režīma efektivitāti un rezultativitāti, tiks izveidota ES Atkritumu sūtījumu izpildes grupa, savukārt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai tiks pilnvarots atbalstīt ES dalībvalstu veiktu starptautisku izmeklēšanu atkritumu nelikumīgas tirdzniecības jomā un tiks ieviesti stingrāki noteikumi par administratīvajiem sodiem.
Tāpat Komisija nāca klajā arī ar jaunu ES Augsnes stratēģiju, kas esot svarīgs Eiropas zaļā kursa un ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030.gadam elements klimata un biodaudzveidības krīzes risināšanai. Veselīga augsne nodrošina 95% pārtikas, ko lietojam uzturā, tajā mīt vairāk nekā 25% no pasaules dzīvajiem organismiem, kas nodrošina bioloģisko daudzveidību, un tā ir planētas lielākā sauszemes oglekļa krātuve. Tomēr, pēc EK apkopotās informācijas, 70% augšņu ES neesot labā stāvoklī.
Stratēģijā noteikti konkrēti pasākumi, kuru nolūks ir augsnes aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga izmantošana, kā arī ierosināta virkne brīvprātīgu un juridiski saistošu pasākumu. Šīs stratēģijas mērķis ir palielināt augsnes oglekļa daudzumu lauksaimniecības zemē, cīnīties pret pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un nodrošināt, ka līdz 2050.gadam visas augsnes ekosistēmas ir veselīgā stāvoklī.