Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes zvejniekiem un investīcijām akvakultūrā līdz 2029.gadam būs pieejami vairāk nekā 17 miljoni eiro.
No šī summas atbalstam zvejniekiem piekrastes zvejā būs pieejami 2,3 miljoni eiro, no tiem Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) finansējums 1,61 miljoni eiro un valsts budžeta līdzekļi 690 tūkst. eiro. Savukārt investīcijām akvakultūrā paredzēts atbalsts 15 miljoni eiro, no tā 10,5 miljoni eiro EJZAF finansējums un 4,5 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļi, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Rūta Rudzīte.
Valdības lēmums paredz, ka zvejniekiem piekrastes zvejā būs iespējams saņemt atbalstu būvniecībai, pārbūvei, atjaunošanai, jaunu pamatlīdzekļu iegādei un arī lietota zvejas kuģa iegādei jaunajam zvejniekam.
Atbalsta intensitāte 100% paredzēta darbībām piekrastes zvejā, ja lieto zvejas kuģi, kura lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un neizmanto velkamus zvejas rīkus. Savukārt 40% atbalsta intensitāte būs jaunajam zvejniekam, iegādājoties pirmo kuģi, galvenā dzinēja vai palīgdzinēja nomaiņai vai modernizācijai un kuģa bruto tilpības palielināšanai, lai uzlabotu drošību, darba apstākļus vai energoefektivitāti, pārsniedzot normatīvos noteiktās prasības.
Atbalsts domāts arī investīcijām zvejas kuģos zvejniekiem, kuri pēdējos divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada zvejas darbības ir veikuši ne mazāk kā 60 dienas.
ZM pārstāve Rūta Rudzīte.
Savukārt lēmums par atbalstu investīcijām akvakultūrā paredz atbalstu tādās ražošanas būvēs, iekārtās, tehnikā, aprīkojumā vai informācijas tehnoloģijās, kas sekmē akvakultūras produkcijas ražošanas apjoma kāpumu, ražošanas efektivitātes palielināšanos, audzēto akvakultūras dzīvnieku sugu dažādošanu. Pasākumā attiecināmo izmaksu summa komersantiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām nedrīkstēs pārsniegt 5 miljonus eiro.
Atbalsta saņēmējiem noteikta dažāda atbalsta intensitāte: sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – 60%, pārējiem uzņēmumiem – 50%, atzītai akvakultūras ražotāju organizācijai – 75%, bet valsts zinātniskajam institūtam – 90 procenti, vēsta ZM.