Šajā sezonā viens no lielākajiem lauksaimnieku izaicinājumiem būs iespēja rast jaunus piegādātājus, to skaitā minerālmēsliem, no kā lielu daļu līdz šim piegādāja Krievija.
To diskusijā “Lauksaimniecība kara krustcelēs” piektdien norādīja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Valters Zelčs.
Tāpat lauksaimnieki šajā sezonā saskarsies ar izaicinājumiem, kas saistīti ar jaunu loģistikas ķēžu izveidi. Zemniekus arī ietekmēs pagaidām nezināmais cenu pieauguma apjoms un naudas pieejamība.
Zelčs uzsvēra, ka Krievija iepriekš bijusi globāli bijusi milzīgs lauksaimniecības materiālu piegādātājs, ieņemot pirmo vietu slāpekļa mēslojuma piegādēs, otro vietu kālija un trešo vietu fosfora mēslojuma ražošanā. Krievija arī līdz šim bijusi lielākais dabasgāzes piegādātājs Eiropas Savienībai.
Zelčs zina teikt, ka Ukrainā pašlaik bojāti ap 5% ziemāju sējumu. Paredzēts, ka Ukraina apsēs aptuveni 70% no paredzētās vasarāju platības. Kara rezultātā iznīcināti 15% liellopu, 20% cūku un 10% vistu.
Pašlaik ir bloķētas vai iznīcinātas visas Ukrainas ostas, kas krietni ierobežo iespējas nogādāt Ukrainā saražoto ārpus valsts.
“Zemnieku Saeimas” pārstāvis Valters Zelčs.
Kara Ukrainā dēļ rezultātā ir radušās problēmas ar dažādu lauksaimniecībai nepieciešamo materiālu pieejamību. “Zemnieku saeima” prognozē, ka Latvijas lauksaimniekiem šajā gadā būs pieejami apmēram 80% no pagājušajā gadā pieejamā mēslojuma apjoma, 75% sēklas, 60% augu aizsardzības līdzekļu, kā arī tikai 40% dīzeļdegvielas. Lielas problēmas var izraisīt arī finanšu resursu nepietiekamība.
Tomēr lauksaimniekiem labā ziņa ir izaudzētās produkcijas pārdošanas cenas. Tā kvieši tonnā pašlaik maksā ap 400 eiro tonnā, kas ir par 89 % vairāk nekā pērn šajā laikā, bet rapšu cena pieaugusi par 73% , sasniedzot 833 eiro par tonnu.
Šobrīd turīgākās ES valstis spēs savus lauksaimniekus atbalstīt vairāk nekā Latvija, un tas var radīt nekonkurētspējīgus apstākļus tieši Latvijas zemniekiem.