Igaunijā vidējā meža cena patlaban ir gandrīz divas reizes augstāka nekā Latvijā, proti, kaimiņvalstī hektārs meža vidēji maksā 7702 eiro, savukārt Latvijā – 3975 eiro, informē nekustamo īpašumu kompānija “Latio”.
Augstākās mežu cenas Igaunijā novērojamas Harju reģionā valsts ziemeļos, kur cena par hektāru sasniedz pat 9800 eiro, kā arī Jervas un Jegevas apriņķos valsts vidienē, cenām pārsniedzot 9000 eiro par hektāru.
Vidējā meža zemes cena Igaunijā pēdējā desmitgadē ir strauji augusi, pat apsteidzot cenas, kas raksturīgas mežainajiem Somijas dienvidu reģioniem. Cenas pieaugums kopš 2011.gada ir 4,2 reizes. No 2019.gada līdz 2022.gadam Igaunijā cena pieaugusi par 98,6%. Salīdzinājumam – Latvijā kopš 2019.gada vidējā meža zemes cena pieaugusi par 78,7%, informē “Latio”.
Savukārt lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā cenas starpība starp Latviju un Igauniju ir 13%. Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 183 eiro par hektāru (2023.gada janvārī – 178 eiro, 2022.gada decembrī – 170 eiro par hektāru). Augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 330 eiro par hektāru (2023.gada janvārī un 2022.gada decembrī – arī 330 eiro par hektāru).
Vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši meža zemju īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, februārī bija 64%. “Latio” informē, ka puse meža zemju pārdevēju pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.
Meža īpašuma cenu lielā mērā ietekmē tā atrašanās vieta, meža augšanas apstākļu tips, mežaudzes vecums, koku suga un krāja, kvalitāte, saimniecisko aprobežojumu esamība, ceļu kvalitāte un citi faktori, skaidro kompānijas pārstāvji. Tāpēc arī meža cena būtiski atšķirsies, piemēram, briestaudzei un jaunaudzei, mežam ar dominējošo sugu priedi vai ar dominējošo sugu apsi.
Pērn Igaunijā notikuši nepilni 2200 darījumi ar mežu zemēm, Latvijā – par 17% vairāk jeb 2630. Lai gan darījumu skaita ziņā esam priekšā, jāņem vērā arī valstu platības – Latvijas kopējā platība ir divus miljonus hektāru lielāka nekā Igaunijā. Jo lielāka platība, jo vairāk zemes, ar kurām, veikt darījumus.
“Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā meži aizņem vairāk nekā pusi kopējās teritorijas – aptuveni 52%. Pateicoties lielajam dabiski atjaunoto mežu īpatsvaram, kaimiņvalstī var novērot bagātīgu koku sugu daudzveidību, turklāt nepilni 18% ir aizsargājamās meža zemes. Pēdējā desmitgadē stādījumu apjoms Igaunijā ir pakāpeniski pieaudzis un 2020.gadā sasniedza 7,6 kubikmetrus uz hektāru. Igaunijā nepilnus 34% aizņem priedes, aptuveni 27% ir bērzi un 20% – egles. Savukārt Latvijas mežos bērzu platības pārsniedz 27% no visas mežu teritorijas. Arī pie mums skujkoki ir salīdzinoši izplatīti – priedes aizņem gandrīz 26% mežu teritorijas, bet egles 19,4%.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā ievērojamu meža platību apsaimnieko valsts, proti, 45% jeb 1,03 miljoni hektāru pieder uzņēmumam “Riigimetsa Majandamise Keskus”. Šīs zemes pārdošanai tirgū nenonāk – tāpat kā “Latvijas valsts mežiem” piederošie 1,5 miljoni hektāru.
No piedāvājumā esošajiem mežu īpašumiem platību ziņā vidējā pārdoto mežu platība Latvijā nedaudz pārsniedz deviņus hektārus. Pērn tieši Vidzemē un Zemgalē bija vērojamas lielākās vidējās pārdotās meža platības, attiecīgi 10,5 hektāri Vidzemē un 10,6 hektāri Zemgalē. Igaunijā savukārt darījumi lielākoties notiek ar mazākiem mežu īpašumiem, kuru platība vidēji sasniedz 7,8 hektārus.
Faktiskais darījumu skaits un mežu cenas Latvijā varētu būt vēl lielākas – arī daudzas no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm sastāv no mežiem, neskatoties uz to, ka zemesgrāmatā teritorijas reģistrētas kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Jāņem arī vērā, ka Valsts zemes dienesta un “Latio” darījumu statistikā tiek uzskaitīti dati par vidēja un jaunāka vecuma mežiem, kurus investori iegādājas apsaimniekošanai ilgtermiņā.