Konferencē spriedīs par KLP stratēģisko plānu
Konferencē spriedīs par KLP stratēģisko plānu

Konferencē spriedīs par KLP stratēģisko plānu

Foto:publicitātes

Šo piektdien, 12. novembrī, notiks konference “Kopējā lauksaimniecības politika Latvijā no 2023.gada”, kurā tiks izskatīts un apspriests Latvijas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna projekts.

Konference būs skatāma tīmekļvietnē “laukutikls.lv”, kā arī Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) “Facebook” profilā. Konferencē piedalīsies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa un ZM Lauku attīstības departamenta vadītāja Liene Jansone.

Jau iepriekš vēstīts, ka nākamajā Eiropas Savienības KLP plānošanas periodā no 2021.gada līdz 2027.gadam tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem pieejamais finansējums ir 2,475 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projekts. Tādējādi tiešo maksājumu portfelis nākamajā plānošanas periodā palielināts par 758 miljoniem eiro jeb par 44%, salīdzinot ar 2014.-2020.gada periodu.

Papildus 2021.-2027.gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022.gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, savukārt 2023.-2027.gadā – 1,714 miljardi eiro.

Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.-2020.gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr, kā norāda ZM, jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022.gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā plānošanas perioda finansējuma – 518,1 miljoni eiro.

Lauksaimniekus apvienojošās biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre jau iepriekš norādījusi, ka liela daļa zemnieku turpmākajos gados saņems vēl mazāku Eiropas Savienības (ES) un valsts atbalstu nekā pašreiz.