Trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai nonāk atkritumos, izraisot milzīgu ietekmi uz ekonomiku, vidi un sabiedrību. „Nestlé” aicina novērst resursu izšķērdēšanu.
Katru gadu pārtikas zudumi un atkritumi visā pasaulē rada aptuveni 812 miljonus eiro lielus saimnieciskos zaudējumus. Pašreizējo ražošanas un izplatīšanas paņēmienu dēļ pārtikas zudumi rodas visā pārtikas piegādes ķēdē: lauku saimniecībās, apstrādes un transportēšanas procesā, lielveikalos, restorānos un mājās.
Tik milzīga pārtikas izšķērdēšana pastiprina pārtikas trūkumu, nepietiekamu uzturu un palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem: 800 miljoni pasaules iedzīvotāju pastāvīgi dzīvo badā, savukārt gandrīz trešdaļa saražotās pārtikas netiek apēsta. Liekas pārtikas ražošana rada lielu slodzi arī uz vidi: saskaņā ar ANO pārskata (2021) datiem tai ir nepieciešami gandrīz 30% pasaules kopējā enerģijas patēriņa, 25% lauksaimniecībā izmantotā ūdens, un tā rada aptuveni 8% pasaules siltumnīcefekta gāzu izplūdes.
Pārtikas izšķērdēšanu var ievērojami samazināt, ja ir izveidota pārtikas atgūšanas un pārdales sistēma, kurā pārtikas pārpalikums tiek droši izplatīts un ēdamā pārtika var nonākt pie tiem, kam tā ir vajadzīga. Šādi rīkojoties, visu iesaistīto ieguvums ir trīskāršs: naudas ietaupījums, mazāka izšķērdēšana nozīmē vairāk pabarotu ļaužu un samazinājumi pazemina slodzi uz klimatu, ūdens un zemes resursiem.
Eiropas Komisijas dati liecina, ka pārtikas derīguma termiņi, piemēram, „izlietot līdz” vai „ieteicams līdz”, ir iemesls 20% no kopējiem pārtikas atkritumiem mājās. Kopš 2016. gada „Nestlé UK & Ireland” vien ir samazinājis pārtikas atkritumu apjomu ražošanā par 41%. Lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu patērētāju līmenī, „Nestlé” ir pievienojusies „Too Good To Go” Patēriņa datumu paktam Francijā un kampaņai „Look, Smell, Taste, Don’t Waste” Apvienotajā Karalistē un Īrijā. „Nestlé” sadarbojas ar citiem dalībniekiem visā pasaulē, lai kliedētu neskaidrības par patēriņa datumiem un palīdzētu tikt vaļā no izšķērdīgā ieraduma uzskatīt, ka datums, līdz kuram produkts jāpārdod, ir diena, kad ēdiens jāizmet, ja tas nav apēsts.
Lai atrisinātu pārtikas atkritumu problēmu, mums ir jāsadarbojas un jāievieš jauninājumi visās atkritumu apsaimniekošanas un atkritumu rašanās novēršanas jomās, uzņēmumiem meklējot labākus risinājumus. Kad „Nestlé” nevarēja rast atbildi uz jautājumu – “Kāds ir “nākotnes iesaiņojums”?” – tā izveidoja Iesaiņojuma zinātņu institūtu, lai garantētu, ka uzņēmums ir gatavs izpildīt apņemšanos līdz 2025. gadam padarīt visu iesaiņojamu pārstrādājamu vai atkārtoti lietojamu. Ilgtspējīgs pārtikas iesaiņojums un risinājumu meklēšana pārtikas izšķērdēšanai ēdināšanas nozarē ir ilgtermiņa virzības process no nepārtrauktiem uzlabojumiem uz pārveidi. Jaunu paņēmienu atrašana, kā novērst visu veidu atkritumus, arī turpmāk būs svarīga ēdināšanas nozares nākotnes sastāvdaļa.
Tik daudz ēdamas pārtikas tiek zaudēts tāpēc, ka pārtikas izšķērdēšanas novēršana ir liela problēma: lai to efektīvi atrisinātu, ir jārīkojas un jāiesaistās visos līmeņos — valdībām, lieluzņēmumiem un patērētājiem ir jāuzņemas galvenā loma pārmaiņu īstenošanas paņēmienu izstrādē.
Lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, „Nestlé” rosina izmantot vairākus paņēmienus. Pirmkārt, jāplāno pirkumi. Svarīgi – nepirkt pārāk daudz pārtikas. Saldētava var palīdzēt samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Tāpat jāizzina derīguma termiņus – „izlietot līdz” vai „ieteicams līdz” nenozīmē vienu un to pašu. Šīs datumu norādes ir iemesls 20% no kopējiem pārtikas atkritumiem mājās, taču tās nav akmenī kaltas. Jāatceras, ka, glabājot pārtiku pareizā temperatūrā, var ievērojami pagarināt tās derīgumu. Gatavojot uzreiz vairākus ēdienus, tiek ietaupīta enerģija, ūdens un laiks. Ja saldētavā atrodas iepriekš pagatavoti ēdieni, ievērojami samazinās arī kārdinājums paķert līdzņemamo ēdienu vai veikt citus neplānotus pārtikas pirkumus. Kontrolējot ēdiena daudzumu šķīvī, var ne tikai ierobežot patērēto kaloriju daudzumu, bet arī pārtikas apjomu, kas nonāk atkritumu tvertnē. Tāpat jāseko līdzi ledusskapja saturam. Ja tiek konstatēts, ka ir pārāk daudz pārtikas, to var uzdāvināt kādam citam, kam tā ir vajadzīga. Tas var būt kaimiņš, radinieks vai vietējā pārtikas banka. Jāatceras, ka pārtiku var kompostēt. Tādējādi tā pārvērtīsies par barības vielām bagātu mēslojumu, nevis vienkārši pūs izgāztuvē. Tomēr kompostēšanai vajadzētu būt pēdējam līdzeklim. Lai samazinātu pārtikas atkritumu apjomu, var pierakstīt, kas katru nedēļu tiek izmests. Tādejādi iespējams sekot līdzi, kas tiek iegādāts par daudz.