Lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijas prasa valdībai nekavējoties atcelt obligāto prasību par “Covid-19” sertifikātu nodarbinātajiem un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī “zaļā” un “sarkanā” režīma piemērošanu tirdzniecības vietās.
Šo prasību izvirzījusi “Zemnieku saeima”, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).
“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka “Covid-19” sertifikāta obligāta pieprasīšana ilgtermiņā ietekmēšot daudzas nozares – mazināšoties Latvijas uzņēmēju konkurētspēja kopējā Baltijas reģionā.
ZSA valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Lauksaimniecības nozare Latvijā ir veiksmīgi pārvarējusi “Covid 19” pandēmijas iespējamo negatīvo ietekmi, lai turpmāk mēs spētu saglabāt savu konkurētspēju un veidot ienākumus valsts budžetā, aicinām valdību nekavējoties pievienoties Igaunijas un Lietuvas lēmumiem attiecībā uz “Covid – 19” ierobežojumu mazināšanu.
Katra diena, kas tiek novilcināta neproduktīvās diskusijās valdības gaiteņos, rada neatgriezenisku ietekmi uz uzņēmējiem. Sertifikāta obligāta pieprasīšana ilgtermiņā ietekmēs daudzas nozares – mazināsies Latvijas uzņēmēju konkurētspēja kopējā Baltijas reģionā. Uzņēmumiem ir jādod iespēja strādāt, jo uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, savu uzņēmējdarbību balsta uz nopelnīto naudu nevis valsts saņemtajām dotācijām.”
Arī LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka valdībai ir jāatceļ “Covid – 19” obligātā sertifikācija un jāļauj zemniekiem, pārtikas ražotājiem savu Latvijas tautu apgādāt ar vietējiem produktiem, jāļauj tautai baudīt Latvijas laukus, atpūtas vietas, nebraucot uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, bet tā vietā stiprināt Latvijas ekonomiku.
LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons ir uztraukts par ilgstoši Latvijā pastāvošo politiku – valdības neizlēmību, novēlotu un nepamatotu lēmumu pieņemšanu, kas noved uzņēmējus un sabiedrību kopumā neapskaužamā situācijā. Tāpat jārēķinās arī ar to, ka finansējums pandēmijas seku pārvarēšanai, kas šobrīd tiek iepludināts Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, mums kopīgi būs jāatdod, nostādot Latvijas ekonomiku vēl grūtākā situācijā.
LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure domā, ka izejai no pašreizējās situācijas ir steidzīgi jāmaina stratēģija no centralizēta, detalizēta regulējuma pārtikas uzņēmumiem uz ieteikumiem un vadlīnijām. Nozarē jau pirms pandēmijas bija stingras un specifiskas darba vides un higiēnas prasības, tāpēc jānoņem pašreizējie drakoniskie, nepamatotie regulējumi un jāatgriežas pie sākotnējā regulējuma, darba devēju kompetencē ir gan drošs darbs, gan droša darba vide, uzskata Šure. Maksimāli esot jāatsakās no vēlēšanās visu iekļaut normatīvajos regulējumos, jo pārtikas uzņēmumos katrs darba devējs ņem vērā gan nozares specifiku, gan nodrošina savus darbiniekus ar visiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Arī pārtikas tirgotāji un ražotāji aicina operatīvi izbeigt “zaļo” un “sarkano” režīmu un sertifikāta pieprasīšanu jomās, kur tas nav nepieciešams. “Līdz ar omikrona varianta izplatīšanos šī sistēma ir zaudējusi savu jēgu – sertifikāta esamība vairs negarantē cilvēka veselības stāvokli. Taču sitiens pa zemniekiem, pārtikas ražotājiem un tirgotājiem ir graujošs. “Zaļā” režīma tirdzniecības vietās dramatiski krities Latvijā ražotās pārtikas pārdošanas apjoms, bet mazie “sarkanā” režīma veikali nespēj nodrošināt pietiekamu produktu apriti, lai šo iztrūkumu kompensētu,” uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.