Jaunajā plānošanas periodā no 2021.-2027.gadam tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 2,475 miljardi eiro – par 758 miljoniem eiro jeb par 44% vairāk nekā 2014.-2020.gada periodā, liecina Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavotais Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna (SP) 2023. – 2027.gadam projekts.
2021.-2027.gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022.gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633,2 miljoni eiro, savukārt 2023.-2027.gadā – 1,714 miljardi eiro.
Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027.gadam finansējums ir 765,5 miljoni eiro. 2014.-2020.gada periodā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1,531 miljardi eiro, tomēr jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies, un 2021. un 2022.gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā plānošanas perioda finansējuma – 518,1 miljoni eiro. Tomēr kopumā nākošajam plānošanas periodam lauku attīstības finansējums ir samazinājies par 16% un lielākais atbalsta kritums būs jūtams tieši 2023.-2027.gadā, ko lielā mērā ietekmēs pārskatītie nosacījumi par samazināta nacionālā līdzfinansējuma prasībām. Tas ir būtiski apgrūtinājis arī atbalstāmo prioritāšu noteikšanu un atbalsta pasākumu izstrādi.
Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības un lauku attīstības jomā. Atšķirībā no iepriekšējā plānošanas perioda, ir būtisks jauninājums: nākotnē vienā politikas plānošanas dokumentā tiks apvienoti trīs atbalsta instrumenti – tiešie maksājumi, lauku attīstības atbalsta pasākumi un sektorālās atbalsta intervences augļu/dārzeņu u.c. sektoros, kā arī biškopībā. Tas ļaus saskaņoti izmantot dažādus atbalsta instrumentus un mērķtiecīgāk risināt nozaru un lauku teritorijas vajadzības.
Kopumā nozīmīgākā KLP SP finansējuma daļa, saskaņā ar KLP regulējuma prasībām un Eiropas Komisijas rekomendācijām Latvijai tiks novirzīta vides un klimata mērķu īstenošanai dažādu atbalsta instrumentu formā. Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu un veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP SP tiks paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts un pasākumi (~50% no KLP SP finansējuma) dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, kā arī bioloģiskajai lauksaimniecībai. Piemēram, ekoshēmām kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 miljoni eiro, agrovides pasākumiem – 121 miljons eiro, bet bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 miljoni eiro ar plašām iespējām saņemt papildus atbalstu arī citu shēmu ietvaros. Papildus tam, ievērojama daļa investīciju atbalsta arī tiks paredzēta tieši vides investīcijām.
Atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un MK 23.03.2004. noteikumiem Nr.157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums,” KLP SP kā nacionāla līmeņa plānošanas dokumentam tiek veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, kura vides pārskats tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai līdz 2021.gada 30.novembrim.
ZM 12.novembrī sola organizēt informatīvu konferenci, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sagatavoto Latvijas KLP SP 2023.-2027.gadam.