Neskatoties uz grūtībām un izaicinājumiem, ar kuriem saskārušies lauksaimnieki aizvadīto trīs gadu periodā, kopumā nozarēs sasniegtie rezultāti vērtējami pozitīvi, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Būtisku un pat izšķirošu nozīmi Covid-19 krīzē veidoja sadarbība ar Zemkopības ministriju, kopīgā darbā savlaicīgi identificējot riskus un izstrādājot pieejamus atbalsta mehānismus. Atskatoties uz valdības paveikto trijos gados, LOSP atzinīgi novērtē sadarbību ar Zemkopības ministriju un ministru Kasparu Gerhardu.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīmē, ka “šajā laikā īpaši novērtējam ministrijas vadības atsaucību, uzklausot lauksaimnieku problēmjautājumus.” Pandēmijas sākumā ne viens vien lauksaimnieks bažījies par savas saimniecības pastāvēšanu, taču atbalsts nācis īstajā laikā un formā. Tas sniedzis palīdzīgu roku tiem, kuriem tas bija visvairāk nepieciešams. Varam lepoties, ka Latvijas lauksaimnieki ir īsti cīnītāji un pat krīzes laikā spēj būt vienoti, veidojot stipru un uz attīstību vērstu nozari, sasniedzot arvien augstākus nozares attīstības rāadītājus, pauž Treibergs.
Ievērojamu negatīvo ietekmi veidojuši mainīgie laikapstākļi – sausums, karstums, arī lietavas, taču smagākos izaicinājumus un krīzes situācijas radījusi “Covid-19” pandēmija. Būtisku atbalstu LOSP saņēma vēl “Covid-19” krīzes sākumā, kad Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa, kas sniedza iespēju neavējoties identificēt riskus un problēmas, savlaicīgi, kopīgā darbā rodot risinājumus nozarēm, kuras cieta ievērojamus zaudējumus. Tika ieguldīts apjomīgs darbs, lai Latvijas iedzīvotājus jebkādos apstākļos nodrošinātu ar pārtiku. Saņemta izpratne par LOSP norādītajiem krīzes apstākļiem liellopu audzēšanas, cūkkopības un putnu nozarēs, it sevišķi par situāciju piena nozarē, kad visas piena ražotāju saimniecības cieta zaudējumus.
Veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Zemkopības ministriju, izmantojot pieejamos atbalsta mehānismus, lauksaimniecības nozarē ir ne tikai izdevies saglabāt neskaitāmas saimniecības, bet arī ar ieguldīto, apjomīgo darbu – veicināt kopējo lauksaimniecības nozaru attīstību, norāda LOSP. Tā rezultātā kopējā lauksaimniecības nozares attīstība ir agugšupejoša.
Lai Latvija sasniegtu ES vidējo atbalsta līmeni lauksaimniecībai šajā plānošanas periodā, LOSP aicina valdību atbalstīt Zemkopības ministrijas aprēķinus un prasību piešķirt valsts budžeta subsīdiju lauksaimniecībai 142 milj. eiro apmērā.
Ņemot vērā arī šā brīža ekonomisko situāciju valstī, raugoties uz pieaugošajām energoresursu cenām un secīgi arī uz produktu ražošanas pieaugošajām izmaksām, LOSP aicina valdību ieklausīties Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju aicinājumā samazināt PVN likmi pārtikai, kas dotu atspaidu gan uzņēmējiem, gan īpaši arī iedzīvotājiem. Vienlaikus, LOSP pauž gandarījumu, ka tiek saglabāta samazinātās PVN likme 5% apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem piemērošana līdz pat 2023. gada 31. decembrim. LOSP piekrīt ZM paustajai nostājai, ka samazinātais vai ES līmeņa vidējais 5% PVN būtu piemērojams arī citām nozīmīgām pārtikas grupām – pienam, gaļai, olām, zivīm. Tas ļautu cilvēkiem iegādāties vietējo pārtiku par lētāku cenu un lielākos daudzumos, vienlaikus atlicinot naudu citiem pirmās nepieciešamības pirkumiem, līdz ar to arī kopumā valstij nesamazinātos kopējie PVN ienākumi budžetā. Tas ir īpaši svarīgi COVID-19 izraisītās krīzes laikā, norāda LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Šā brīža galvenie izaicinājumi saistīti ar neprognozētiem resursu cenu kāpumiem, kas jūtami ietekmē gan iedzīvotājus, gan arī ražojošos uzņēmumums. LOSP ieskatā valdībai nekavējoties būtu jālemj par samazinātā PVN 5% apmērā piemērošanu arī energoresursiem. Kā pozitīvo piemēru var minēt Poliju, kas līdz ar samazinātā PVN nekavējošu piemērošanu krīzes situācijā sniedz nozīmīgu un patiesi vitāli svarīgu atbalstu saviem iedzīvotājiem un arī uzņēmējiem.