Ražošanas izmaksu kāpuma dēļ augs pārtikas cenas.
Gāzes cenas kāpums visvairāk ietekmējis maizniekus, kā arī citus mazos un vidējos ražotājus, tādēļ jāmeklē risinājumi arī gāzes cenu kāpuma ietekmes mazināšanai, otrdien vēsta “Latvijas Avīze”.
Piemēram, Maiznīcai “Flora” gāzes cena novembrī pret iepriekšējā gada novembri pieaugusi par 301 %, savukārt elektrības izmaksas – par 51 %. Maiznīcai “Lielezers” kopējais elektroenerģijas cenu pieaugums gad pirmajos desmit mēnešos bija par 54 %, bet maiznīcai “Madona” – par 40 %.
Kā skaidro Latvijas maiznieku biedrības (LMB) vadītājs Kārlis Zemešs, patlaban gāze ir neadekvāti dārga un tiem uzņēmumiem, kas izmanto dabasgāzi ražošanā, ir ļoti grūti. Ja iepriekš izskanēja prognozes, ka cenu kāpums nebūs ilgstošs un daudzi ražotāji izvēlējās biržas cenas, notika neparedzētais un cenas aug joprojām. Šāda pati situācija vērojama ar elektrības cenām, turklāt aug arī izejvielu cenas. Maizei jau tagad vajadzētu būt par 30 % dārgākai, taču lielas konkurences apstākļos cenu celšana tiek bremzēta.
“Daļa maiznieku oktobrī un novembrī nedaudz pacēla cenas, balstoties uz septembra aprēķiniem, taču tas nesegs cenu straujo kāpumu. Maizei jau tagad bija jābūt dārgākai, taču atkarībā no līgumu nosacījumiem kamēr ir ārkārtas situācija, veikalos netiek uzklausītas runas par cenu celšanu,” skaidro Zemešs.
“Covid – 10” pandēmijas laikā maizes patēriņš jau ir samazinājies vidēji par 4 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju. Tas ir liels apjoms, ņemot vērā, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi bija ciet, izglītības iestādes nestrādāja un bija citi ierobežojumi. Tas nozīmē, ka maizniekiem situācija nav laba. Prognozes liecina, ka izejvielu cenas visu nākamo periodu turēsies augstas.
“Maizes cepšana par esošajām dabasgāzes cenām ir ļoti dārga. Vēl var izmantot propāna butāna gāzi vai dīzeļdegvielu kā kurināmo, bet tas prasa ieguldījumus. Politiķi iesaka izmantot šķeldu, bet tad pilnībā būtu jānomaina apkures sistēmas,” spriež Zemešs. PVN samazināšana energoresursiem ražotājiem neko nedos un niecīgs solis būtu sadales tarifa samazināšana. LMB vadītājs uzskata, ka būtu jādomā par stratēģiskām lietām, jo uzņēmumi strauji zaudē konkurētspēju. Ja valstī ienāk produkcija no citām valstīm, kur tiek subsidēti energoresursi, kļūstam nekonkurētspējīgi, tāpēc šī situācija jārisina politiskā līmenī. Situācija ir smaga visā pārtikas nozarē un apstrādes rūpniecībā, tāpēc politiķiem, iespējams, jāpieņem nepopulāri lēmumi.
Par cenu kāpumu brīdinājis arī piena pārstrādes koncerns “Food Union”. Šogad kompānija jau paaugstināja savu produktu pārdošanas cenu vidēji par 10%, taču joprojām tā nav spējusi kompensēt izmaksu pieaugumu, kas, visticamāk, ietekmēs cenu kāpumu arī turpmāk. “Paredzams, ka pieaugošās izmaksas uz produktu ražošanu un attiecīgi pieaugošās produktu cenas plauktos atstās negatīvu ietekmi uz pirktspēju,” prognozējusi “Food Union” Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja. Piena produktu cenas galvenokārt ietekmē augošās piena un piena izejvielu cenas, kā arī elektroenerģijas un degvielas cenu kāpums.