Latvijas Mednieku asociācija (LatMA) iebilst pret plānoto medību valsts nodevu palielināšanu, liecina LatMA informācija.
LatMA uzsver, ka noteikumu projekta redakcija, kas tika nosūtīta Ministru kabinetam, netika saskaņota ar medniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, tādēļ kategoriski iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību, izsakot vairākus iebildumus.
Asociācija iebilst pret to, ka Zemkopības ministrija noteikumu projektā nav ņēmusi vērā nosacījumus, par kādiem tikusi panākta vienošanās darba grupā. Ņemot vērā to, ka pieaug briežveidīgo medījamo dzīvnieku nodarītais postījumu apmērs un to, ka mednieku kolektīviem tiek piešķirtas pat līdz 200 nomedīšanas atļaujas, nodevas celšana par aļņu un staltbriežu nomedīšanas atļaujām novedīs pie tā, ka mednieki neizņems visas piešķirtās atļaujas, neizpildīs noteiktos nomedīšanas apjomus gluži vienkārši tādēļ, ka mednieku kolektīvam, kam ir biedrības statuss, nav tādu līdzekļu, skaidro asociācijā. Diemžēl atsevišķos gadījumos tas var novest pie malumedībām.
Tapat LatMA izsaka iebildumu pret medību maksas palielināšanu ārzemniekiem. Pirmkārt, ieviešot šādu samaksu par tiesībām ārvalstniekiem medīt Latvijā, mūsu valsts kļūst par vienu no dārgākajām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā, kas neveicinās nedz tūrismu, nedz arī vēlmi ierasties Latvijā medībās, skaidro asociācijā. Ja būs iespēja izvēlēties, medību tūristi dosies medīt uz Lietuvu un Igauniju, jo pirmajā vispār nav nodevas par tiesībām medīt valstī, bet otrajā – ārvalstu medniekam jāmaksā tāda pati nodeva kā Igaunijas pilsoņiem.
“Otrkārt, norādām, ka līguma par Eiropas Savienību 9. pantā ir noteikts, ka visās darbībās ES ievēro pilsoņu vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Tādēļ ir diskriminējoši Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt lielāku nodevu par mednieka sezonas karti nekā Latvijas pilsoņiem,” teikts LatMA paziņojumā.
Asociācijā norāda, ka, izstrādājot šo noteikumu projektu, praktiski vispār nav notikušas konsultācijas ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Zemkopības ministrija aicinājusi tikai uz vienu darba grupas sēdi, kurā panāktā vienošanās netika ņemta vērā, iesniedzot noteikumu projektu Ministru kabinetam. Šāda rīcība esot pretrunā ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu, kura mērķi ir sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos.