Mežsaimniecība ir viens no stūrakmeņiem un liels atspaids tautsaimniecībā kopumā, stāsta mežsaimnieks Atis Poga.
Poga ir viens no Latvijas meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursa “Sakoptākais mežs” laureātiem, liecina Latvijas Meža īpašnieku biedrības sniegtā informācija.
Ģimenes darbs
Atis Poga stāsta, ka mežs nepieder viņam vienam, – tas ir ģimenes mežs. Darbos iesaistās un palīgā nāk visi tuvinieki – gan vecvecāki, gan vecāki, gan citi tuvi radi. Meža apsaimniekošanu aizsācis vectēvs, un arī Atis pamazām sācis interesēties par meža nozari. Viņš mācījies Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, ko absolvējot ieguvis bakalaura grādu. Gan viņa vectēvam, gan vecmammai ir mežsaimnieciskā izglītība, līdz ar to pavisam droši var teikt, ka meža darbi “ir asinīs” visai ģimenei. Kad Atis pārņēma saimniekošanu no sava vectēva, meža vietā galvenokārt bijušas tikai jaunaudzes, jo iepriekšējie meži bija izauguši un nocirsti. Tāpēc pašā sākumā bija jāiegulda vislielākais darbs. “Tas bija tieši tas laiks, kad visvairāk bija jādara un jāiegulda nākotnes meža izaudzēšanā,” atzīst Atis Poga. Sakopts mežs ir īstajā laikā izkoptas jaunaudzes. Mežā visiem aspektiem ir jābūt izveidotiem tā, lai nākotnes koki varētu pēc iespējas produktīvāk augt, jo mežs jau var būt dažāds
Lielākā problēma – apiņi
Mežsaimnieks stāsta, ka lielākās problēmas, ar kurām viņš saskaras, kopjot mežu, ir apiņi. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – augsne ir īpaši auglīga, un jaunaudzes aizaug ļoti ātri. “Apiņi aptinas apkārt koku stumbriem, tāpēc vismaz vienu vai divas reizes gadā ir jābrauc uz mežu un no šiem kokiem apiņi jānoņem nost.” Poga uzsver, ka ir ļoti svarīgi nenokavēt pareizo brīdi, citādāk apiņi kociņu noliec un sabojā.
Tomēr nav grūtību bez gandarījuma. Kā lielāko gandarījumu meža apsaimniekošanā saimnieks uzsver brīdi, kad var redzēt, ka koki no maziem stādiņiem pāris gadu laikā izaug cilvēka augumā.
Kopjot mežu, Atis Poga visvairāk vadās pats pēc savas un savu kolēģu pieredzes. Viņs strādā AS “Latvijas valsts meži”, tāpēc meža nozare viņam ir kā dzīvesveids. “Es redzu, kā meža apsaimniekošana notiek “Latvijas Valsts mežos”, un tas man ir labs piemērs, kā vajadzētu saimniekot.” Viņš iegūto pieredzi liek lietā, kopjot arī pats savu mežu.
Konkursam mežsaimnieks galvenokārt pieteicās, lai parādītu, ar ko lepojas un kādu mežu izkopis. Viņš uzsver, ka viss ieguldītais darbs ir paša rokām darīts – mežs ir gan kopts, gan stādīts, gan lolots. Mežsaimnieks uzsver: “Meži Latvijā vienmēr ir bijuši un vienmēr būs, – tos nav iespējams iznīdēt, jo klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi, un augsnes ļoti bagātīgas.” Mežs vienmēr augs, tāpēc ir būtiski to potenciāli izmantot.