Lai cīnītos pret roņu nodarīto postu zvejniekiem, 2023. gada nogalē, iespējams, varētu atļaut roņu letālo atbaidīšanu. Tas būtu iespējams pēc tam, kad pilotprojekta veidā tiks veikta testēšana un paši zvejnieki būs izmēģinājuši roņu letālās atbaidīšanas metodes.
Šāda informācija izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā seminārā “Roņu iegūšanas atļauju saņemšanas iespējas”. Pilotprojektu plānots realizēt līdz nākamajam gadam, taču tam nepieciešams finansējums – ap 30 tūkstošiem eiro. Šobrīd lielākās problēmas zvejniekiem rada tieši pelēkais ronis, kuru skaits Baltijas jūrā pēc zinātnieku rēķiniem tiek aplēsts vairāk nekā 40 tūkstoši, bet Igaunijas piekrastē – vairāk nekā pieci tūkstoši.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode uzsver, ka ne tikai roņu, bet arī citu sugu problēmas nevar risināt šauri Latvijas mērogā, bet tas jādara ES līmenī. Savulaik ieviešot vairāku sugu aizsardzības pasākumus, to skaitā roņu, pieaudzis dzīvnieku skaits un rodas dažādas konfliktsituācijas.
Tiesa, tagad ne Latvijā, ne kādā citā ES dalībvalstī nav atļauts laist tirdzniecībā ne pašus roņus, ne to izstrādājumus. Šī nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas problēma, runājot par ilgstpējīgu apsaimniekošanu.
Gadījumā, ja roni iegūst, to var izmantot tikai privātām vajadzībām. Komerciāli nevar ražot, piemēram, roņu taukus vai kādu citu produktu. ES valstis par šo problēmu jau cēlušas trauksmi gadiem, aicinot pārskatīt šo lēmumu, bet tas nav noticis.
Ja roņu atbaidīšanas metode nestrādā, tad ir pieļaujama roņu ieguve, taču jābūt pieprasījumiem DAP par zvejniekiem nodarīto kaitējumu. Nepietiek ar to, ka par to runājam, bet nodarījumam jābūt fiksētam – ar skaitļiem, cipariem, lai aprēķinātu roņu nodarīto zaudējumu apjomu, uzsver DAP pārstāve.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis ir sarūgtināts, ka nekāda atbalsta piekrastes zvejniekiem tik drīz nebūs. Proti, zvejnieki cerējuši, ka jau šogad beidzot varēs aizsargāt savus zvejas rīklus un lomus, taču tas nenotiks. “Bija solīts, ka šogad varēs eksperimentālā kārtā lietot ieroci. Mēs to gaidījām ar cerībām, bet tas notiks labākajā gadījumā nākamā gada beigās. Taču roņi negaida, plēš tīklus un izēd lomus. Piemēram, loms ir divas kastes ar zivju atliekām un galvām, un tikai divas saujas veselu zivju. Dažu dienu laikā zvejnieku tīkli ir beigti, virves vien paliek un tas nozīmē, ka atkal jāpērk izejmateriāli un tīkli jātaisa no jauna. Zaudējumi ir lieli. Ir reizes, kad 90 % zvejas rīku ir sabojāti,” stāsta pieredzējušais zvejnieks. Iepriekš tika runāts par speciālu roņu atbaidītāju, taču tā izgatavošanai nauda tikusi iztērēta, bet atdeves neesot nekādas. Ja nekas netikšot darīts, daļa zvejnieki pārtrauks savu rūpalu.
Problēma slēpjas apstāklī, ka zvejnieki nefiksē roņu postījumus. Taču Andris Cīrulis skaidro, ka līdz šim elektroniskajā žurnālā nav bijis speciālas ailes, ko aizpildīt. Tikmēr atbildīgie sola veikt korekcijas, lai šādu informāciju var iesniegt.
Latvijā jau tapis roņu apsaimniekošanas plāns ar mērķi veicināt roņu populācijas aizsardzību, vienlaikus ieviešot risinājumus un uzlabojumus dabas aizsardzības un zivsaimniecības sektoros. Plāna izstrādātāji saredz, ka kopējais iegūstamo roņu indivīdu skaits nosakāms ne lielāks kā viens procents no novērtētā pelēko roņu skaita Latvijas teritoriālajos ūdeņos Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Tiesa, veicot izpēti par roņu ieguvi ar mērķi mazināt to radītos zaudējumus lomiem, citās valstīs nedaudzie zinātniskie novērtējumi neuzrāda vispār vai uzrāda nelielu šādu pasākumu efektivitāti. Roņi ir dabas resurss un, ja dzīvnieks nogalināts, tam jābūt pilnībā utilizētam. DAP uzskata, ka roņu ķeršana ar selektīviem rīkiem varētu būt mazāk laiku prasoša, drošāka un alternatīva “medībām”.