Lai arī pārtikas izejvielu cenas pasaules tirgos pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz mazinājušās, Latvijā pārtika turpina kļūt dārgāka.
Oktobrī pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums sasniedza jaunu rekordu – gada inflācija bija 29.5%, bet mēneša griezumā cenas kāpa par 2.1%. Šogad oktobrī cenu kāpums pārtikai bija straujākais šajā mēnesī kopš 2007.gada.
Visvairāk oktobrī sadārdzinājās cukurs – par 75,1 %, augu eļļa – par 50,6 %, piens – par 43,1 %, sviests – par 43,1 %, rīsi – par 41,7 %, bet milti un graudaugi – par 63,9 %. Ievērojams cenu kāpums skāris arī maizi, makaronus, svaigus dārzeņus un gaļas izstrādājumus. Savukārt alkoholisko dzērienu cenas pieaugušas par 6,1 %.
Latvijas pārtikas inflāciju šobrīd, visticamāk, galvenokārt virza otrreizējie efekti, tai skaitā, no iepriekš novērotā energoresursu cenu kāpuma, kas tiek pamazām pārnests uz pircēju.
“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare.
Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere uzsver, ka pārtikas produktu cenas pasaulē samazinās kopš šī gada aprīļa, tomēr pēdējos mēnešos cenu kritums kļuvis arvien mērenāks. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, tās praktiski saglabājās nemainīgas, bet, salīdzinot ar iepriekšējā gada oktobri, tās bija par 2% augstākas.
Pasaulē izejvielu cenas oktobrī samazinājās visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus, kuru cenu kāpums gandrīz kompensēja kopējo cenu kritumu pārējās grupās. Graudaugu cenas pasaulē joprojām oktobrī bija par 11% augstākas nekā pagājušā gada oktobrī.
Gan piena produktiem, gan gaļai cenas samazinājās ceturto mēnesi pēc kārtas, tomēr piena produktiem tās saglabājās par 15,4% un gaļai par 5,8% augstākas nekā pirms gada. Augu eļļām cenu indekss bija gandrīz par 20% zemāks nekā iepriekšējā gadā.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni, tomēr kopumā cenu kāpums varētu vairs nebūt tik straujš kā bija vērojams iepriekšējos mēnešos. Paredzams, ka 2022.gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu būt tuvu 17%. 2022.gada beigās un 2023.gada sākumā inflācijas tempiem vajadzētu sākt samazināties, prognozē EM.
Savukārt AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā saglabāsies virs 20 %, savukārt nākamgad pavasarī inflācija Latvija sāks samazināties. Ar “Covid – 19” pandēmiju saistītie lielie atbalsta pasākumi ir beigušies, ražošanas un piegāžu ķēžu darbība sāk normalizēties, jūras pārvadājumu izmaksas pasaulē strauji krīt un kopš pavasara pasaulē ir sarukušas resursu, piemēram, kokmateriālu, metālu un pārtikas cenas.
Latvijā šos kritumus pagaidām vēl nejūtam un pārtikas cenu inflācija ir gandrīz sasniegusi 30 %. Tomēr ekonomikā kopumā ir liela nenoteiktība un pakalpojumu cenu inflācija Latvijā ir pārsniegusi 10 %.
AS “Citadele banka” ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
“Kopā ar zemu bezdarbu tas rada lielu spiedienu uz algām. Arī enerģijas krīze Eiropā nav beigusies, un pēc esošo dabasgāzes krājumu izlietošanas nav izslēgti atkārtoti energoresursu cenu lēcieni. Tādēļ, neskatoties uz izaugsmes tempu bremzēšanos, Eiropas Centrālā banka aktīvi cenšas nepieļaut noturīgas inflācijas veidošanos un ceļ procentu likmes. Tā rezultātā īstermiņa Euribor likmes ir pārsniegušas 2 % un turpmākajos mēnešos varētu pārsniegt 3 %. Pēc manām prognozēm, inflācija nākamgad Latvijā mazināsies un gadā vidēji varētu būt aptuveni 8 %,” komentē Mārtiņš Āboliņš.