2021. gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā augušas par 7,2% un tas ir augstākais cenu kāpums pēdējo desmit gadu laikā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Gada laikā kartupeļi kļuvuši dārgāki par 42,8 %, griķi – par 42,3 %, sīpoli – par 35 %, kviešu milti – par 30 %, bet burkāni – par 27 %. Cenas pieaugušas arī sieram (par 12,3 %) un biezpienam (par 12,3%), pienam (par 18,8%), jogurtam (par 17 %) un olām (par 2,9 %). Dārgāka kļuvusi arī maize (par 8 %), milti un citi graudaugi (par 29,3 %). Sadārdzinājās arī sviests (par 13,3 %), ievārījumi un medus (par 10,4 %), olīveļļa (par 10,1 %) un margarīns (par 14,7 %), bet lētāka kļuvusi cūkgaļa – par 10,9% un šokolāde – par 1 %. Gada laikā alkoholisko dzērienu cenas augušas par 2,4%, tostarp sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Arī tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās par 3,8%. Iemesls – akcīzes nodokļa palielinājums no marta. Iemesli tik straujam cenu kāpumam ir vairāki. Jau kopš aprīļa pastāvīgi pieauga elektroenerģijas cenu līmenis, it īpaši to izjuta tie patērētāji, kuru tarifu plāni piesaistīti elektroenerģijas biržas cenām, kur šis kāpums atspoguļojās visātrāk. Pērn jūlijā tika pārskatīti dabasgāzes tarifi, tiem palielinoties par 41,8 %. Bet gada pēdējos mēnešos būtiski auga pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas – decembrī vien šajā grupā cenu pieaugums bija 84 % no attiecīgajā grupā esošajām precēm.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 16,0 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu sadārdzinājums. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija elektroenerģijai, siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, atkritumu savākšanai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Ekonomikas eksperti saredz, ka cenu kāpums šī gada pirmajā pusē turpināsies. Par to vedina domāt vairākas izmaiņas tarifos, piemēram, dabasgāzes tarifu kāpums mājsaimniecībām, atkritumu apsaimniekošanas tarifu pieaugums Rīgā, siltumenerģijas tarifu izmaiņas vairākās pilsētās, to skaitā Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā un Daugavpilī un citas izmaiņas.
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka Latvijā nedraud vispārēja neēšanas un nosalšanas krīze. Taču varot būt nepieciešams īpašs atbalsts mājsaimniecībām, kas piedzīvo nelabvēlīgas sakritības – kas piedzīvojušas krasu enerģijas izmaksu kāpumu izvēlētā apkures enerģijas veida dēļ un kam ir zemi ienākumi, tātad enerģija un pārtika jau iepriekš veidoja lielu daļu no izdevumiem.
Jāpiebilst, ka straujš patēriņa cenu kāpums novērojams visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet visstraujākais tas bijis tieši Baltijas valstīs – Igaunijā gada laikā tas auga par 12%, Lietuvā – par 10,7%, bet Latvija ir trešajā vietā.