Pārtikas cenu kāpums var sasniegt divciparu skaitli, pieaugot pat vairākas reizes, prognozē ekonomisti.
Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe paredz, ka cenu kāpums, visticamāk, attieksies uz visām produktu grupām. Tācu labā ziņa ir tā, ka Latvija pati sevi var nodrošināt ar pārtiku.
“Karš Ukrainā ir pamatīgi satricinājis pasaules pārtikas preču tirgus. Krievija un Ukraina kopumā līdz šim piegādāja trešo daļu no starptautiski tirgotajiem kviešiem. Šobrīd Ukrainā normāla saimnieciskā darbība nav iespējama – darbinieki ir iesaukti armijā, degvielas, sēklu un citu materiālu piegāde ir ļoti apgrūtināta. Drīz būtu jāsākas sējai, bet cerības uz drīzu kara pārtraukšanu ir vājas,”situāciju “Latvijas Avīzei” komentējis “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Tāpēc tirgū valda panika un kviešu cena tuvojas 400 eiro par tonnu, kas ir apmēram divas reizes virs pirmspandēmijas “normālās cenas” un arī daudz dārgāk nekā pandēmijas laikā. Uz citiem produktiem ietekme gan neesot tik izteikta. Ja šāda kviešu cena saglabāsies ilgstoši, paredzams, ka tā radīs milzīgu spriedzi nabadzīgajās valstīs. Strautiņš atgādina, ka tā saucamo arābu pavasari 2011. gadā izraisīja straujš graudu cenu kāpums tāpēc jau šobrīd var pieļaut, ka šī kara izraisītais nemieru vilnis pār pasauli velsies vēl ilgi un tas var ilgt pat vairākus gadus.
Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis “Latvijas Avīzei” prognozē, ka pārtikas cenu kāpums ir neizbēgams, un šobrīd šķiet, ka tas būs ļoti straujš. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo iespēju amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Turklāt karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk. Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus – saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas.
Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta, tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs.
“Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu. Augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk devās uz Krieviju un Ukrainu, meklēs jaunus pircējus citviet,” prognozē Gašpuitis.
Situāciju gan varot nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu, kā tas bija salīdzinoši vēl nesen un jau atsevišķiem produktiem paspējusi piemērot Krievija. Noteikti, ka tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas, vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu. Taču tie pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem pasvērumiem. Ņemot vērā vēl kovida ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Eiropa ir salīdzinoši labvēlīgās pozīcijās, taču no cenu kāpuma izvairīties nespēsim, paredz makroekonomikas eksperts.