Latvijā pēdējos 12 mēnešos ir sarucis sprostos dēto olu patēriņš, bet brīvos apstākļos un kūtī dēto olu patēriņš ir pieaudzis, informē Latvijas Apvienotā putnkopības nozares asociācija (LAPNA).
“Nielsen” pētījums atklāj – ja pērnā gada jūnijā sprostos dēto olu tirgus daļa bija 83,2%, tad šogad tā ir 75,3%.
“Viss ir savstarpēji saistīts – ražotāji, ņemot vērā Eiropas Savienības lēmumu, ka 2027.gads būs lauksaimniecības dzīvniekturēšanas “sprostu ēras” beigas, jau ir būtiski investējuši iekārtās. Tas ir ļāvis uzlabot kūtīs vai brīvos apstākļos dēto olu cenu. Vienlaikus arī patērētāji ir paši vairāk sākuši pievērst uzmanību, kādus produktus viņi vēlas lietot uzturā,” skaidro LAPNA izpilddirektore Anna Ērliha.
Šo pozitīvo tendenci apstiprina arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns profesors Kaspars Kovaļenko. Pēc viņa teiktā, pētījumi rāda, ka parasti augtāka olu kvalitāte un arī drošība ir dējējvistām, kuras tiek turētas slēgtās teritorijās, zem nojumēm un kurām ir iespēja brīvi staigāt. Turklāt šādiem putniem salmonellas ir sastopamas retāk, nekā tiem, kuri ir turēti būru sistēmā.
Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir viegls darbs.
“Putnu mēs varam izaudzēt pilnīgi veselu, no salmonellām brīvu, ar noteikumu, ka tas tiek turēts slēgtās teritorijās, kur tām nevar piekļūt ne savvaļas putni, ne grauzēji, jo tie ir galvenie salmonellas pārnēsātāji,”
LLU profesors Kaspars Kovaļenko.
Jebkuriem lauksaimniecības dzīvnieku vai putnu audzēšanas standartiem ir vismaz divi mērķi – viens ir pašu dzīvnieku labturība, kam ir arī tieša ietekme uz produkta kvalitāti, otrs – patērētāju aizsardzība.
“Putnkopībā viens no būtiskākajiem jautājumiem ir aizsardzība pret salmonellu, jo tas var tieši ietekmēt cilvēku veselību. Jāatzīmē, ka Latvijas līmenī ievērojama salmonellas uzliesmojuma nav bijis, jo pie mums gan ļoti labi strādā uzraugošie dienesti, gan arī paši ražotāji ir godprātīgi,” saka Ērliha.
Atsevišķās valstīs dējējvistas vakcinē pret salmonellām un to dara arī Latvijā. “Mums ir dubultā aizsardzības sistēma, viens ir uzraudzība, ļoti strikta, otrs, Latvija ir viena no tām valstīm, kur lielie ražotāji izmanto papildu vakcināciju. Līdz ar to veidojas imunitāte, putni neslimo un nepārnēsā. Tā ola, kas nonāk pārtikas apritē no Latvijas izcelsmes, ir brīva no salmonellas,” apstiprina LAPNA izpilddirektore.
Tikpat svarīga kā aizsardzība pret salmonellu, ir būtiska barības kvalitāte. Ražotāji atbilstoši ES standartiem rūpīgi kontrolē arī šo aspektu, turklāt ES dējējvistu ikdienas barībā ir aizliegts izmantot antibiotikas.
“Ola ir kā akumulators, atsevišķos gadījumos arī toksīnu akumulators. Cilvēki patērē šādas olas, kas ražotas ne tik drošos apstākļos un var ilgtermiņā uzņemt vērā ņemamu toksīnu daudzumu. Iespējams, tie uzreiz neizraisīs veselības problēmas, bet ilgtermiņā viennozīmīgi var ietekmēt veselību,” brīdina profesors.
Jāatgādina, ka Eiropas ražotāji, tostarp Latvijas, iegulda ievērojamus resursus, lai izpildītu ES prasības un varētu likumīgi lietot ES noteiktos olu marķējumus un patērētāji varētu būt pārliecināti par produkta drošumu, izcelsmi, turēšanas apstākļiem u.tml.
Vairāk nekā puse “Forta Research” maijā aptaujāto jeb 55%, norādījuši, ka viņiem ir ļoti svarīgi (24%) un svarīgi (31%), lai vistu ražotāji ievērotu Eiropas savienībā noteiktos standartus. Savukārt 31% uzskata, ka visas olas, kuras tirgo veikalos, atbilst ES standartiem.