Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji palielinās par 2 – 15% gadā, vēsta nekustamo īpašumu kompānija “Latio”.
Lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz desmit gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām, stāsta “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.
Tiesa, pēdējo divu, trīs gadu laikā jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu – lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļaujot pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos – no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos – no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos – no 70 līdz 150 eiro par hektāru.
Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā janvārī bija 178 eiro par hektāru (2022.gada decembrī – 170 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā janvārī bija 330 eiro par hektāru (2022.gada decembrī – 330 eiro par hektāru). Savukārt vidējais viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020.gadu šā gada janvārī bija 41% (2022.gada decembrī – 40%), liecina “Latio” dati.
Patlaban no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū pārdošanai nonāk vien vidēji 3 – 4%, informē “Latio”. Tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka nomāta tiek ceturtā daļa jeb 25% aramzemes.
Tajā pašā laikā plaisa starp oficiāli publicētām un reālajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksām ir ievērojama – atšķirība varot būt pat 90%. Tā pēc CSP datiem vidējā nomas maksa Kurzemē ir 88 eiro/ha, bet realitātē – 170 eiro/ha, Vidzemē – 123 eiro/ha, bet realitātē – 185 eiro par hektāru. Šīs atšķirības “Latio” skaidro ar dažādu datu apkopošanas metodoloģiju jeb to, kāds ir datu apjoma kopums un cik padziļināti tie tiek vērtēti, piemēram, tiek vai netiek iekļauti arī “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” darījumi, pašvaldību izsoles un citi dati.