Pandēmijas laikā pieaudzis pieprasījums pēc zivju konserviem – to zivsaimnieku konferencē “Zivsaimniecības iespējas jaunajā plānošanas periodā” pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta vadītājs Normunds Riekstiņš.
Apstrādātā zivju produkcija aizvien vairāk tika pieprasīta pandēmijas laikā, jo tai ir garāks derīguma termiņš.
Lai arī saražotais sagatavoto un konservēto zivju daudzums kopumā samazinājās, pieauga tā vērtība – pavisam 2020. gadā realizēta produkcija par 166,4 miljoniem eiro – par 14 miljoniem vairāk, nekā gadu iepriekš.
Akvakultūrā saražotais apjoms pieaudzis pret 2019. gadu – pavisam saražotas 727 t zivju un tendences rāda, ka realizācijas ieņēmumi auguši straujāk, nekā iepriekš. Galvenā audzējamā suga aizvien ir karpa, bet tās īpatsvars samazinās, vairāk parādās citas zivju sugas – foreles, stores, palijas.
Līdzīgi kā iepriekš, arī 2020. gadā zivsaimniecībā bija pozitīva ārējās tirdzniecības bilance – 47,4 miljoni eiro. Pavisam zivju un zivju produkcija eksportēta 231 miljona eiro apmērā. Ja zivju produkcijas (neskaitot konservus) eksporta apjomi saruka par 5,8 %, tad sagatavoto un konservēto zivju eksporta tirgos realizēts par 15,9 % vairāk. Uz ES valstīm pieaugums bija 15,4 %, savukārt uz trešajām valstīm – 16,5 %. Kopumā zivju konservi eksportēti uz 61 valsti, parādījušies arī tādi jauni jauni tirgi – Ēģipte un Kolumbija.