Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums. Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija (LADTA).
Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat trīs reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem.
Tomēr sausums un karstums nav vienīgais iemesls sadārzinājumam. LADTA biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.
Piemēram, dažādiem lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga iepirkumu politika. Ir veikalu ķēdes, kas pašas meklē un iepērk produkciju un ir arī tādas, kas iepērk produkciju no daudziem piegādātājiem, tā uzturot konkurenci, nodrošinot kvalitāti un samazinot cenu. Rezultātā, bieži vien, pirmajiem iepirkuma cena ir tāda, kāda otrajiem preces cena veikala plauktā.
Arī pārvadājumu un loģistikas tarifi ir auguši. Degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bijis nevis par dažiem procentiem, bet par dažiem desmitiem procentu. Tas ir iemesls pārvadājumu izmaksu kāpumam, kā dēļ aug arī preces cena. Sakarā ar milzīgo pieprasījumu, konteineru īres cenas ir cēlušās un arī ostu tarifi aug un, kaut arī nenozīmīgi, tomēr tas ietekmē produkta gala cenu.
Citi nozīmīgi faktori, kas ietekmēs cenas, ir gāzes un elektrības sadārdzinājums, vēsta LADTA valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems. It īpaši tiem ražotājiem, kuri apkurina siltumnīcas, vai kuru ražošana prasa lielus energoresursu ieguldījumus. Saistībā ar notikumiem Baltkrievijā, aug minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes, vai aprīko noliktavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai. Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildus izmaksas. Līdzīgi kā bankas pakalpojumi, ja uzņēmums stādā ar trešo valstu partneriem, dažu desmitu eiro mēnesī vietā tagad izmaksās pat vairākus simtus eiro.
Produkcijas cenu gala patērētājiem ietekmē arī darbaspēka trūkums. Ja atceramies vasaras sākumu, kad zemnieki sūkstījās, ka trūkst darba roku, lai novāktu zemenes, rudenī šī problēma kļūs vēl aktuālāka, jo, atšķirībā no graudaugiem, dārzeņu novākšana nenotiek tikai ar kombainu vien. Pandēmijas dēļ būs grūtības piesaistīt arī viesstrādniekus. Šobrīd ir grūti pat iedomāties kas notiks, ja darba devējam uzliks par pienākumu atbrīvot tos darbiniekus, kas nav vakcinēti pret “Covid-19”.
Tai pat laikā ir preču grupas, kurām cenas dažādu iemeslu dēļ sarūk. Šobrīt, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, pateicoties konkurencei, cenu kaujām, pārprodukciju atcevišķu valstu tirgos un citiem apstākļiem, cena par aptuveni 20% samazinājusies banāniem un citroniem. Savukārt, sakarā ar nemierīgo situāciju DĀR, citrusaugu cenas kopumā pieaug.
Kaut arī augļi un dārzeņi veikala plauktā arī maksās vairāk, U. Jaunzems aicina saprast, ka cenu kāpums nav mākslīgi izveidots. Bez iemesla celt preces cenu neļaus spēcīga konkurence un liela tirgotāju izvēle. Par laimi, vietējiem augļu un dārzeņu ražotājiem konkurences cīņā ar citu valstu produkciju šobrīd ievērojami palīdz samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.