Septembrī sasniegts jauns Latvijas preču eksporta rekords – pirmo reizi pārsniegti 1,6 miljardi eiro. Koksne un graudi – vieni no eksportētākajiem.
2021. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 24,3 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 24,1 %, bet importa vērtība par 24,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,61 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,8 miljardiem eiro. Tiesa, salīdzinājumā ar 2020. gada septembri, ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 47,3 % līdz 47,2 %.
“Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai septembrī pieauga par turpat 22%. Lai gan šo rādītāju nevaram attiecināt uz pilnīgi visu preču eksportu, tas liek nojaust, ka eksports, izslēdzot cenu efektu, ir bijis vien dažus procentus lielāks nekā pirms gada. Eksporta atbalsts kopējai ekonomikas izaugsmei mazinās. Savukārt importa cenas augustā par 15% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. No tā varam secināt, ka importa apjomu pieaugums varētu būt tuvāk 10%,” skaidro “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Eksporta vērtību audzēt septembrī visvairāk palīdzēja koksnes un tās produktu eksports, kas palielinājās par 84%. Šī ir arī tā preču grupa, kur novērojams visjaudīgākais cenu kāpums, proti, par 60%. Eiropas Komisijas un CSP aptaujas liecina, ka pieprasījums pēc koksnes produktiem saglabājas augstā līmenī. Tomēr ražošanu vairāk un vairāk ierobežo darbaspēka trūkums. Pasaulē koksnes cenas šobrīd ir ievērojami atkāpušās no maija pīķa. Aptaujās parādās signāli iespējamam produkcijas cenu kritumam arī pie mums. Zemākas cenas atspoguļosies arī lēnākā koksnes produktu eksporta vērtības kāpumā. Kopējo eksporta sniegumu cēla arī pieaugums minerālproduktu, galvenokārt naftas produktu, kā arī parasto metālu eksportā. Arī šajās reeksporta preču grupās cenu izmaiņas spēlē galveno vijoli.
Septembris tradicionāli ir viens no ražīgākajiem mēnešiem graudaugu un rapša eksportēšanā. Šo lauksaimniecības produktu eksporta vērtība samazinājās vien par 2%, salīdzinot ar pērnā gada rekordiem. Redzam, ka cenu kāpums ir gandrīz pilnībā spējis nokompensēt šī gada ražas apjomu un kvalitātes kritumu. Eksportējam mazāk, bet saņemam gandrīz tikpat daudz kā pērn, tā Agnese Buceniece.
“Piegāžu ķēžu problēmas arvien vairāk ierobežo ražojošo nozaru izaugsmi daudzviet pasaulē. Izaugsme objektīvi kļūst lēnāka, tomēr neapstājas. Globālais pieprasījums saglabājas spēcīgs. Tas rada iespējas. Latvijas eksportētāji ļoti veiksmīgi šīs iespējas izmantoja pērn, kad spēja palielināt savas tirgus daļas pasaulē, it īpaši Eiropā. Šī gada pirmajā pusē vairs praktiski neredzam tālāku uzlabojumu. Skriet uz priekšu kļūst grūtāk, jo trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, to piegādes aizņem daudz vairāk laika nekā iepriekš, izmaksas aug un jādomā, kā tās nodot tālāk pircējam. Situāciju saasina arī pašmāju darbaspēka trūkums, kas izpaužas lielākās darbaspēka izmaksās. Tomēr mūsu situācija nav unikāla, ar šādiem izaicinājumiem saskaras ļoti daudzi mūsu konkurenti citās valstīs. Jautājums ir par to, kurš būs izveicīgāks, kurš labāk saskatīs un realizēs iespējas un kurš mācēs gudrāk investēt, lai risinātu ne tikai šodienas, bet arī nākotnes izaicinājumus. Tie arvien vairāk būs saistīti ar klimata politiku un ilgtspējīgu saimniekošanu,” skaidro Buceniece.