Pieaug to cilvēku skaits, kuri pārceļas uz dzīvi laukos un dibina jaunus uzņēmumus, startējot uzņēmējdarbības jomā.
To apliecina nesen notikuši diskusija par jaunienācējiem laukos, ko rīkoja Latvijas Lauku forums. Īpaša uzmanība tika pievērsta jaunienācējiem laukos. Diskusijā secināts, ka jaunienācēji ir konkrētās vietas sociālās, kultūras un ekonomiskās dzīves inovatori. Tie ir vecāki, kuri vēlas audzināt bērnus tīrā vidē, tuvu dabai un kopienas sajūtā. Daļa no viņiem uz laukiem pārcēlušies apzināti un izsvērti, bet citi savukārt tieši otrādi – spontāni un to apliecina vairāki pieredzes stāsti.
Jaunpienācēji vietējai kopienai piedod jaunu vilkmi, saskatot iespējas, ko vietējie iedzīvotāji ikdienas pieradumā nav spējuši ieraudzīt, secina Latvijas lauku foruma pārstāve Kristīne Rolle.
Pilsētnieki nāk līdzi ar savu pieredzi, iemaņām un kontaktiem, kas lieti noder vietējās kopienas stiprināšanā un attīstībā. Jauni nodarbinātības un dzīvesveida modeļi arī maina izpratni par laukiem. Ierasts, ka lielākoties laukos nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību vai lopkopību, taču, pilsētniekiem, sākot dzīvi laukos, šī ierastā prakse mainās. Attīstās dažādu pakalpojumu sniegšana.
Pētnieki secinājuši – cilvēki uz laukiem dodas ar izpratni par darāmo un visbiežāk “viņi nāk ar to darbu, ko līdz šim veikuši un jaunas prasmes, kas būtu nepieciešamas ienākumu gūšanai vai nodarbinātībai, nav nepieciešamas”. Drīzāk jaunas prasmes nāk ar jauno dzīvesveidu un tā organizēšanu. Govs un dārziņš vairs nesot jaunienācēju jaunais komplekts, bez tā varot iztikt. Joprojām arī darbojas modelis “ar vienu kāju vēl”, kas raksturo cilvēku nedrošības sajūtu. Proti, jaunienācēji nepaļaujas uz vienu ienākumu avotu, bet joprojām paliek ar vienu kāju pilsētā, kur turpina darboties līdzšinējā darbavietā. Tiesa, jaunienācējiem jāsakaras arī ar vairākām problēmām, to skaitā mājokļu pieejamību un šis jautājums pašvaldībām jānotur uzmanības fokusā. Pētnieki gan min vairākus veiksmīgus piemērus – Kārķu pagasta aktivitātes māju jauno saimnieku meklēšanā, Smiltenes pašvaldības rīcībā, publicējot pieejamos mājokļus. Problēmu sagādā arī kredītu pieejamība mājokļu iegādei, bet bankas jau sākot izprast iedzīvotāju vilkmi uz laukiem un vēlmi labiekārtot mājokļus. Jaunienācēji dažkārt kā problemātisku redz iespējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem laukos. Lai to izdarītu, jāmaina domāšana un uztvere un jāsaprot, ka ērto lietu pieejamība izmainās.
Ļoti svarīga ir sakārtota infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība, kā arī tas, kā jaunienācējus uzņems vietējā kopiena. Vairāki diskusijas dalībnieki atzina, ka ir jāprot pieņemt vietējās kopienas iedibinātās tradīcijas un nedrīkst būt “visgudriem” un ieviest savu kārtību. Iedzīvošanās un jaunienācēju pieņemšana notiek pakāpeniski. Ne vienmēr vietējie saprot ļoti aktīvus jaunienācējus, tas prasa lielāku komunikāciju un izpratni.
Remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska atklāj, ka vairākas pašvaldības sniedz atbalstu tiem, kas atgriežas uz dzīvi novadā un tas ir ļoti svarīgi. Redzams, ka tendence atgriezties uz dzīvi laukos vēršas plašumā un to parāda fakti. Ja 2018. gadā Latgalē atgriezās 38 ģimenes, tad 2020. gadā 100 ģimenes, bet pērn – 90 ģimenes. Joprojām ir liela interese par atgriešanos un 2022. gadā šīs tendence turpināsies. Visbiežāk cilvēki atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, ASV, Krievijas, arī no Skandināvijas valstīm. Atbraucot uz Latgali, remigranti jau saredz tās brīvās nišas, kādus pakalpojumus varētu ieviest vai piedāvāt preces. Tūrsima pakalpojumu ieviešana ir viens virziens, kurā strādā reemigranti. Tāpat tiek sakārtotas teritorijas un senču mājas, uzsākta mājražošana, tiek veidoti jauni zīmoli un blogi. Vai lauki pēc 50 vai simts gadiem būs pārapdzīvoti, to rādīs laiks, bet fakts, ka pēdējos gados jaunienācēju devums lauku kopienās ir ļoti jūtams, nav noliedzams, secina pētnieki.