Latvijas pircēji vienmēr ir atbalstījuši vietējos olu ražotājus, taču tie nespēj konkurēt ar Ukrainas ražotājiem muitas tarifu dēļ, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) vadība.
“Vietējo ražotāju olas Latvijas pircēji izvēlās galvenokārt patriotisko apsvērumu dēļ, jo tās ir dārgākas nekā, piemēram, Ukrainā ražotas olas. Bet visas olas, kas ir nopērkamas Latvijas veikalu tīklos, pilnībā atbilst Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām un starptautiskiem standartiem. Valstīs, kas nav ES dalībnieki, ir citi vistu turēšanas standarti, kas nav 1:1 salīdzināmi ar ES standartiem, bet tas nenozīmē, ka olas ir sliktas, nekvalitatīvas, nedrošas lietošanai uzturā vai ka tādas nedrīkst pārdot. Pateikt, ka “ES standartiem neatbilstoša” dējējvistu turēšanas metode ietekmē olu kvalitāti bez dokumentāliem apliecinājumiem vai auditiem nevar. Iemesls lētakai cenai ir tas, ka Ukrainas ražotāji ir atbrīvoti no muitas nodevas un ražošanas izmaksas, tai skaitā gan algas, gan energoresursi ir lētāki, nekā vietējo uzņēmēju produkcija. Tāpēc šajā valstī ražotas olas, kas ir pārdošanā Latvijā, ir patērētājiem pieejamākas cenas ziņā,” skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš ir Eiropas Komisijas padomnieks tirdzniecības jautājumos un pirms pusotra gada piedāvāja atbalstu Latvijas Putnkopības asociācijai, lai EK risinātu prioritāras muitas tarifu atcelšanu vai kvotu samazināšanu Ukrainā ražotām olām, ja tas ir netaisnīgi pret vietējiem ražotājiem, taču olu ražotāji neesot izrādījuši interesi par šādu risinājumu.
Danusēvičs uzsver, ka tirgotājiem prioritāras ir pircēju intereses. Laikā, kad Latvijā ir būtisks ražotāju cenu kāpums un vairākkārtēji pieaug komunālās izmakasas iedzīvotājiem, LTA partneri dara visu iespējamo, lai noturētu cenas iespējami zemā līmenī.
Ja Latvijas olu ražotāji vēlas saglabāt konkurētspēju ar ārvalstīs ražoto olu cenām, tad iespējami trīs risinājumi. Pirmkārt, piedāvāt Ārlietu ministrijai aicināt EK mazināt atbalstu Ukrainas virzībai uz vienotu ES tirgu, ieviešot muitas tarifus vai samazinot kvotas. Otrkārt, veidot finansiālu atbalstu vietējiem ražotājiem viņu konkurētspējas paaugstināšanai, kas ir Zemkopības un Finanšu ministrijas kompetencē. Treškārt, kopīgi ar LTA veidot kampaņu vietējo ražotāju preču atbalstam, kur svarīga loma ir Ekonomikas ministrijai, uzsver LTA prezidents.